Tāpat ministre uzdeva svētku rīkotājiem – LNKC - tuvākajā laikā organizēt seminārus visos Latvijas reģionos, lai ar deju ansambļu vadītājiem izrunātu neskaidros mākslinieciskās koncepcijas un repertuāra jautājumus.

«Radošā grupa ir paveikusi lielu darbu un ir sagatavojusi drosmīgu priekšlikumu kā dejotāju saimei Latvijas valsts simtgades gadā izdejot Latvijas stāstu deju soļos un rakstos. Radošā grupa un katrs tās dalībnieks atsevišķi ir vairākkārt pierādījuši savu spēju radīt neaizmirstamus svētkus. Trūkstošais un ļoti būtiskais pavediens kopējā darbā ir nepietiekošs skaidrojošais darbs deju kolektīvu vadītājiem un dejotājiem, kas ar katru gadu aizvien aktīvāk uzstāj uz savām tiesībām būt uzklausītiem un sadzirdētiem. Šo vēlmi nevar ignorēt! Esmu pārliecināta, ka tieši cieņpilnā dialogā ir rodami risinājumi uzveduma tālākai veidošanai,» pēc vakardienas tikšanās pārdomās dalījās Dace Melbārde.

Tāpat ministre aicināja visus dalībniekus apzināties, ka dejotāju kopienu svētkos veido 15 000 cilvēku. Dažādie viedokļi un redzējumi var aktualizēt galvenās bažas, tomēr gala izvēles paliek mākslinieciskajiem vadītājiem un radošajai grupai, kas uzņemas atbildību par māksliniecisko kvalitāti un redz radošā darba koptēlu.

31. janvārī ministre tiksies ar visiem deju virsvadītājiem, savukārt 2.februārī ir sasaukta Dziesmu un deju svētku Mākslinieciskā padome, kuras kompetencē ir sniegt atzinumu arī sagatavotajai deju lieluzveduma koncepcijai un mākslinieciskajiem risinājumiem.

Vakardienas, 18. janvāra tikšanās laikā tika pārrunāta līdzsvara nepieciešamība starp deju jaunradi un nozares zelta fondu. Deju nozares padome arī aktualizēja nepieciešamību LNKC stiprināt administratīvo spēju veikt intensīvāku darbu ar deju kolektīvu vadītājiem un organizēt saziņu ar dalībniekiem.

Ministre pauda pārliecību, ka dejotāju kopiena mūsu valstī ir ļoti labi organizēta un, kopā pārvarot grūtības, vienam otru atbalstot, arī 2018. gada deju svētkus izdosies izveidot par neaizmirstamu kultūras notikumu.