N.Ivzāns: „Pēc tādiem pārtraukumiem ir gana grūti atgriezties un uzstādīt lielus mērķus. Ko tur liegties, kad beidzu profesionālās gaitas, svars bija + 27(kg). Kā saka, normāls vīrietis ir no 100 kg, tad es līdz normālam vīrietim netiku, man bija 97 pirms 4 gadiem. Tagad ir 70. Tā kā – ja grib, tad to var izdarīt! ”

Arī neesot aktīvo sportistu rindās, soļotājs N.Ivzāns sekoja līdzi kolēģu panākumiem, atbalstīja dēlu un tradicionālajā skrējienā „Cīruļputenis” kopā ar viņu stājās uz starta līnijas. Par spīti ķermeņa svaram, kāds tobrīd bija, sporta veterāns apzinājās savus spēkus un tas ļāva viņam atkal sajust „uzvaras garšu”.

Izcilais Preiļu soļotājs Normunds Ivzāns atzīst, ka panākumu „noslēpums” ir ne vien lielais gribasspēks, bet arī trenera neatlaidība un ģimenes atbalsts. Sievas un bērnu sapratnei ir milzīga vērtība, jo gada laikā ir vien apmēram 7 dienas, kad treniņi nenotiek. Arī N.Ivzāna trenere ir viena no labākajām gargabalniecēm Latvijā - Anita Kažemāka. Soļotāja Normunda Ivzāna treniņš ilgst apmēram stundu vai divas, atkarībā no tā, kā ieplānojusi trenere.

N.Ivzāns: „Tā kā es pavadu daudz laika stadionā, es redzu, cik daudz bērnu atnāk uz stundām un cik ir tādu, kam ir atbrīvojumi. Es uzskatu, ka tā ir necieņa pret skolotāju un domāju, ka tas sākas no ģimenes. Es ieteiktu vecākiem padomāt un pievērsties tam.”

Labs piemērs tam, cik liela nozīme ir vecāku pārliecībai, ir jaunie Preiļu sportisti. Apmēram 90% bērnu, kas nodarbojas ar kādu no sporta veidiem, arī vecāki ir bijušie vai esošie sportisti. Lai arī mūsdienu skolu jaunieši nav ļoti aktīvi sportisti un mēģina izvairīties no sporta stundām, soļotājs Normunds Ivzāns izmanto iespēju paviesoties skolās.

N.Ivzāns: „Es uzskatu, ka es varētu būt drusku arī paraugs jaunajiem. (..) ja no tiem 20 vai 30 bērniem klasē kaut viens vai 2 ieklausās, tas jau ir gana liels pozitīvisms. Un bērni ir pārsteigti par to, ka es, ienākot klasē, sāku nevis medaļas izvilkt, bet izvelku cigarešu paciņas, kuras es neesmu smēķējis nevienu reizi. Es uzskati ka arī tas ir viens no rādītājiem, ka Tev ir veselība un ka vēl šobrīd ir tādi sasniegumi. Arī šobrīd starp visiem jaunajiem Latvijā, man ir vislabākais rezultāts. ”

Jau šī gada janvārī soļotājs izcīnījis divas uzvaras - Jēkabpils 3. Atklātajā veterānu čempionātā telpās, kur ieguva ne tikai 1.vietu, bet arī uzstādīja sacensību rekordu; un 18.Latvijas ziemas čempionātā telpās 5000 m soļošanā ieguva čempiona titulu.

N.Ivzāns: „Labi, ka ir tāds senioru sports, kur sportistiem ir jau pāri 40(gadi). Notiek Eiropas čempionāti (EČ), Pasaules čempionāti (PČ), jo tomēr tiem, kam ir pāri 40 un 50 gadiem ar 20-gadīgiem sacensties, protams, ir nereāli. Es uzskatu, ka ir diezgan labi panākumi, jo treniņi iznāk tikai vakarā pēc darba vai nu kādu momentu tu vari atrast pusdienu laikā. Esmu vinnējis 4 reizes PČ un arī vienreiz Pasaules čempions. Es uzskatu, ka tas nav slikti! ”

Sportists atzīst, ka bija patīkami nostartēt un iesākt gadu, jo nav pazudis pagājuša gada darbs. Kļūstot par vienu gadu vecākam un iegūstot sacensību rekordu, un redzot, ka rezultāts aug, protams, rodas gandarījums, kas ļauj ticēt, ka iesākusies sezona būs laba. Jānotur un vēl vairāk jāpieslīpē meistarība un pacietība treniņos. Tad varēs pilnvērtīgi startēt starp spēcīgākajiem soļotājiem ziemas Eiropas čempionātā martā. Šogad soļošanas veterānam ieplānots startēt 3 čempionātos, tomēr piedalīšanās lielā mērā ir atkarīga no sponsoru atbalsta.

N.Ivzāns: „Valsts mums nepalīdz vispār, mēs pat Latvijas formu pērkam paši un paši katru gadu arī maksājam biedra naudu, lai varētu startēt.”

Pastāv uzskats, ka veiksmes pamatā it tikai 5% talanta un pārējais ir darbs, tomēr sportā esot vajadzīgs vairāk talanta. Un svarīgākā rakstura iezīme ir pacietība, jo rezultātus nevar sasniegt uzreiz. N.Ivzāns saka, iespējams, ka tieši tas arī attur jauniešus. Sportā, līdzīgi kā mākslā, mūzikā vai citās jomās, jāpaiet gadam, diviem, trim, lai sasniegtu pietiekami augstu līmeni un spētu mēroties ar citiem. Nepieciešama pacietība un mērķis!

„Šobrīd jau tie mērķi ir dalāmi sekundēs. (..) Šobrīd viens no mērķiem ir atkal Latvijas rekords kādā no disciplīnām, šobrīd tie ir 20 km. Protams, uz to ir jātrenējas vēl vairāk. Vēl arī jānotur rezultātus līdz nākošajai grupai – līdz 45 gadiem, lai tu ieej tajā grupā un esi gana stiprs, lai tu vari cīnīties Eiropā un, protams, arī pasaulē.”

Šobrīd Latvijā ir kopā nav vairāk kā 50 soļotāju. Viens no sporta veterāna Normunda Ivzāna sapņiem ir darboties ar bērniem, lai popularizētu soļošanu līdzīgi kā Lietuvā, kur bijušajam konkurentam vien grupā šobrīd ir 37 jaunie sportisti. Normunds Ivzāns smej, ka soļošanas treniņiem nav nepieciešams īpašs aprīkojums vai infrastruktūra, pietiek ar stadionu vai ceļu, kur nebrauc daudz mašīnu, trenēties var pat parkā. Pie tam, soļošana ir veselīgāka par skriešanu un ir divreiz efektīvāka cīņā pret sirds slimībām.