Saskaņā ar datiem, pārskata periodā komisijā ar iesniegumu vērsusies 61 fiziska un 79 juridiskas personas. Juridiskās personas lauksaimniecības zemi iegādājās 787ha platībā, savukārt fiziskās personas – 399ha.
Lielāko daļu lauksaimniecības zemes – 709 ha jeb 60% - iegādājās personas, kas deklarētas vai reģistrētas Daugavpils novadā, tām seko īpašnieki no Rīgas (23%) un Daugavpils pilsētas (8%). Tāpat zemi novadā iegādājušās personas no Ilūkstes, Vārkavas, Babītes, Līvānu un Alūksnes novada.
Visaktīvāk lauksaimniecības zemi pagastu griezumā iegādājušies Maļinovā (14 zemes vienības), Vabolē (13), Višķos (12) un Līksnā (11). Vismazāk – Ambeļos (3 zemes vienības), Salienā (3), Skrudalienā, Sventē un Vecsalienā (katrā pa 4).
Ināra Natarova pastāstīja, ka ar šī gada sākumu komisijas darbs kļuvis raitāks, pateicoties jaunajam IT programmas nodrošinājumam. “Ja iepriekšējā periodā mēs pieprasījām kadastra informāciju no Valsts zemes dienesta, tad no 1.janvāra mums ir nodrošināta programmatūra, kas būtiski paātrina un atvieglo darbu, parādot visus nepieciešamos datus. Vērtējot pretendentus, programmā VID uzrāda vai persona ir saimnieciskās darbības veicējs, vai tai nav nekustamā īpašuma nodokļu vai kāda cita veida nodokļu parādu. Tāpat sistēma parāda cik lauksaimniecības zemes pieder pretendentam, lai tiktu ievērota likuma norma, ka drīkst iegādāties zemi līdz 2000ha, kā arī vai pretendents pēdējo trīs gadu laikā ir saņēmis vienotos platību maksājumus. No pagastu pārvaldēm pieprasām tikai informāciju, vai pretendentam ir noslēgti nomas līgumi par attiecīgo zemi, kas dod viņam pirmpirkuma tiesības. Balstoties uz šiem datiem, komisija pieņem attiecīgu lēmumu”, deputātiem pastāstīja I.Natarova.