Pēc kinorežisora Jāņa Streiča ierosinājuma šogad Jāzepa Pīgožņa dzimšanas dienu katrs mākslinieks pavadīja, gleznojot kopā ar kādu no Preiļu mūzikas un mākslas skolas jaunajiem talantiem, sniedzot ieskatu glezniecības noslēpumos.

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā, kā arī Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē līdz pat 12. novembrim būs aplūkojami konkursam pieteikto 62 mākslinieku 82 darbi.

Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā dibināta 2015. gadā, sadarbojoties Preiļu novada pašvaldībai, Rīgas domei un Latvijā pazīstamiem māksliniekiem. Balvas mērķis ir turpināt attīstīt un popularizēt Latvijas ainavu glezniecību, kā arī vienot Latvijas galvaspilsētas un novadu kultūras dzīvi. Balvu plānots piešķirt katru gadu.

Jāzeps Pīgoznis (1934-2014) ir viens no izcilākajiem Latvijas ainavu gleznotājiem, kura darbi atspoguļo Latvijas dabas ziemeļniecisko krāšņumu un daudzveidību visos gadalaikos. Savos darbos tiecas pēc vispārināta dabas tēla atklāsmes reālistiski tvertās ainavās un mazpilsētu skatos. Katra glezna ir pati pilnība, kurā rezumējas harmonija un latviskā mentalitāte.

Par mākslinieci Silvu Linarti.

Silva Linarte dzimusi 1939. gada 26. februārī bijušā Daugavpils rajona Līksnas pagastā, skolotāju ģimenē, kas tikusi izsūtīta uz Krasnojarskas apgabalu. Mācījusies Sibīrijā, Prokopjevskas skolā. Atgriežoties Latvijā, Silva Linarte 1961. gadā absolvēja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas interjera nodaļu, 1977. gadā – Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas pedagoģijas nodaļu, iegūstot pedagoga un gleznotāja kvalifikāciju.

Strādājusi par pasniedzēju Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolā, direktora vietnieci mācību darbā Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolā, kompozīcijas, gleznošanas mācību priekšmetu pasniedzēja, Kompozīcijas kabineta vadītāja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, Daugavpils pilsētas galvenā māksliniece.

Māksliniece strādā galvenokārt eļļas glezniecības tehnikā, veido lakoniskas kompozīcijas, kā galveno izteiksmes līdzekli izmantojot krāsu niansēti izsmalcinātā kolorītā. Gleznošanu uztver kā darbošanos reālajā laikā, jo neesot iespējams formulēt, kas to ierosina, uzskatot to par neizdibināmu un nejaušu procesu. Izstrādājusi logo Daugavpils Universitātes deju kolektīvam „Laima”, veidojusi televīzijas reklāmas. Darbi privātkolekcijās ASV, Zviedrijā, Kanādā un Vācijā.

Izstādēs piedalās kopš 1965. gada.

Nozīmīgākie darbi: „Logs” (1983), „Bēniņi” (1985), „Pagalmā” (1989), „Klusā daba ar āboliem” (2001), „Sniegputenis” (2006), „Kūla” (2007), „Redzējums” (2009).