Lukašenoku un Sarkaņu audžuģimenes atpūtās Vācijā

Lukašenoku un Sarkaņu audžuģimenes atpūtās Vācijā
Noslēgtā Sadarbības nodoma protokola ietvaros starp Daugavpils novada domi un Vācijas Republikas Internacionālās Savienības e.V. Ziemeļu nodaļu, no 19.jūnija līdz 29.jūnijam divas novada audžuģimenes ar bērniem viesojās Vācijā. Jāatzīmē, ka šī sadarbība ir ilggadēja –katru gadu novada audžuģimenes atpūšas Vācijā vai bērni no Vācijas viesojas Latvijā. Šogad Vācijā atpūsties, saliedēties un gūt pozitīvas emocijas bija iespēja Lukašenoku ģimenei no Medumiem un Sarkaņu ģimenei no Vaboles. Braucienu finansēja Daugavpils novada dome sadarbībā ar finansiālu Daugavpils pilsētas domes atbalstu.

Jekaterinas un Mihaila Lukašenoku ģimenē aug 6 bērni, savukārt Aijas un Gunāra Sarkaņu ģimenē šobrīd patvērumu atraduši 7 audžubērni. Draudzīgā kompānijā abas ģimenes devās ceļojumā ar lielākajiem bērniem, mājās atstājot trīs jaunākos pastarīšus. Pēc atpūtas Vācijā, ar neaizmirstamiem iespaidiem dalījās gan bērni, gan viņu vecāki. Vācijā viņus sagaidīja bagāta un krāsaina programma – ekskursija uz ugunsdzēsības centru, atpūta akvaparkā, peldēšanās jūrā, nobrauciens no kamaniņu trases, zoodārza un Putnu dārza apmeklējums, vizināšanās ar bānīti un citas izklaides.

 

Audžuvecāki par iespēju aizbraukt ceļojumā izsaka milzīgu pateicību gan Daugavpils novada domei, gan Vācijas sadarbības partneriem, īpaši, Zigrīdai, Kristiānai un Monikai, kuras bija parūpējušies par viesu izmitināšanu, sarūpēto programmu un tulkošanu. “Mums kā daudzbērnu vecākiem, tā bija brīnišķīga atpūta no ikdienas skrējiena,” tā Aija Sarkane. “Prieks, ka mums bija iespēja atvaļinājumu pavadīt visiem kopā – parasti tik lielai ģimenei ir grūti kaut kur aizbraukt, kaut vai tikai tāda praktiska apsvēruma dēļ kā transports,” norāda Jekaterina Lukašenoka.

 

“Lielu paldies sakām organizatoriem par to, ka mums bija iespēja aizbraukt uz Vāciju un atpūsties. Vislielākais prieks, ka mums līdzi varēja atpūsties arī mūsu mīļie vecāki – mamma un tētis,” tik sirsnīgi par sniegto iespēju saka Sarkaņu ģimenes atvases Anželika, Aļona, Alise, Adraiana, Maksims un Emīlija. “Šajā braucienā ieguvām jaunus draugus, iepazinām vācu kultūru, nedaudz iemācījos valodu un ieguvu ļoti pozitīvas emocijas,” piebilst Emīlija. Tā Līgo svētki tika pavadīti Vācijā, ģimenes jauniegūtajiem ārzemju draugiem pastāstīja par Jāņu tradīcijām un ticējumiem, aicinot nākamgad līgot Latvijā.

 

Arī Jeļizaveta, Oļesja, Kristīna, Ksenija un Jevģēnijs par redzēto bija ļoti apmierināti – viņi atzina, ka būtu labprāt paciemojušies vēl ilgāk, ja vien nebūtu paspējuši jau sailgoties pēc pārējiem ģimenes locekļiem Latvijā. Kamēr ģimene viesojās Vācijā, viņu mazākā māsiņa visus iepriecināja ar faktu par pirmajiem soļiem.

 

Lukašenoki un Sarkaņi audžuģimeņu kustībā jau ir desmit gadus. Jautājot, kāda ir viņu motivācija, audžuvecāki rausta plecus. “Tas notika ļoti dabiski. Esmu uzaudzinājusi četrus bērnus, tomēr mīlestības man pietiek samīļot un sasildīt arī tos bērnus, kuriem dzīvē ir mazāk paveicies. Es nešķiroju bērnus – šie ir mani un tie - pieņemtie. Audžuģimeņu kustība ir mūsu dzīvesstils,” tā audžumamma Jekaterina.

 

“Mēs sākās ar aizbildniecību. Meitenei bija četrpadsmit gadi un viņa mācījās ar manu meitu vienā klasē. Pieņemt viņu ģimenē pierunāja mūsu pašu meita. Vēl šodien atceros, kā šī meitene sēdēja mūsu mājās uz dīvāna un teica, ka darīs visu, lai tikai neatdod viņu bērnu namam. Viņas acis bija kā nobiedētam zvērēnam. Man sirds aizlūza, un tā viņa ienāca mūsu ģimenē,” atminoties senos notikumus, asaras neslēpj Aija.

 

Sarkaņu un Lukašenoku ģimene aicina popularizēt audžuģimeņu kustību. Aija: ”Pietiktu, ja ģimene paņemtu vismaz vienu bērniņu, lai sniegtu šo patvērumu. Dzīve ar bērniem neļauj novecot, neļauj slimot, neļauj iesīkstēties. Tu vienmēr esi rotācijā – tev jāspēlē bumba, jāiet uz eglīti, jābrauc uz karnevālu. Turklāt arī pašu bērni izaug iejūtīgāki.” “Jā, mēs, neskatoties uz gadiem, joprojām esam jaunās māmiņas,” smejoties piebalso Jekaterina. “Ar katra bērna atnākšanu tu kļūsti jaunāks, sasparojies. Tas dod stimulu un tonusu.” Abas audžumammas gan piebilst, ka ļoti svarīgs ir arī vīra atbalsts un viņām ar to ir ļoti paveicies.

 

Audžuvecāki atzīst, ka viņus virza misijas apziņa un vēlme dzīvot ar gandarījumu. Šo gandarījumu sniedz bērnu mīlestība, pieķeršanās, bet visvairāk prieks, ja bērnu izdodas atgriezt bioloģiskajā ģimenē. Aija saka, ka viņu saime viskuplākā ir Ziemassvētkos, kad no malu malām sabrauc bērni un audžubērni ar savām otrajām pusītēm un jau saviem bērniem. “Daudzi saka, ka mums vajag uzcelt pieminekli, bet es vienmēr atbildu – nevajag mums pieminekli, novēliet tikai veselību, lai mēs varam turpināt iesākto,” tā Jekaterina.

 

Jācer, ka ceļojums uz Vāciju sniedza viņiem jaunu veselības un enerģijas lādiņu!