Šobrīd Kārsavas novads īsteno norāžu projekta trešo kārtu, kura ietvaros tās tiks izvietotas visā pašvaldības teritorijā.
Silicka aģentūrai BNS pauda neizpratni par to, ka projekta pirmās un otrās kārtas laikā, kad notika saskaņošana un zīmju izgatavošana, nevienam nekas nebija sakāms, bet tagad ir sacelta ažiotāža. Kārsavas novads ielu norāžu izvietošanai atvēlējis desmit tūkstošus eiro un to nomaiņai pašvaldībai budžetā nebūtu pietiekošu līdzekļu. "Vai maza pašvaldība var atļauties izsviest desmit tūkstošus, meklēt līdzekļos neparedzētiem gadījumiem? Tas nav godīgi," sacīja Kārsavas novada priekšsēdētāja.
Viņa pauda neizpratni par to, kādēļ, piemēram, Rēzeknē ir uzņēmumi, kuriem internetā visa informācija, komunikācija ar klientiem un reklāmas ir krievu valodā. "Mēs [valsts] tur uzmanību nepievēršam. Tur ir par maz spēku - vieglāk ir savējos sasist, nekā novērst tur, kur pa īstam tiek pārkāpta latviešu valodas lietošana. Tas mani sāpina. Mēs uzkrītam uz kaut kāda nieka. Vai mums vajag kā padomju laikos, kad visi ir vienādi? Ir valodas lietošanas problēmas valstī, bet tām netiek pievērsta uzmanība," sacīja Silicka.
Kārsavas novada vadītāja arī vērsa uzmanību uz to, ka pašvaldībā nav ne iespaidīgu pilsdrupu, ne cietokšņu, kuras apmeklētu tūristi, un vienīgais, kādā veidā pierobežas pilsēta var turpināt savu eksistenci, ir latgaliešu valoda, tradīcijas un vietējo iedzīvotāju spēks. Silicka arī pastāstīja, ka pēc tam kā Kārsavas novads sācis ielu norāžu izvietošanu latgaliešu valodā, pieaugusi tūristu interese par pašvaldību.
VVC savukārt skaidro, ka latgaliešu rakstu valoda Valsts valodas likuma izpratnē nav uzskatāma par svešvalodu, bet gan par vēsturisku latviešu valodas paveidu, kuru valsts attiecīgi saglabā, aizsargā un attīsta.
Tas gan nenozīmējot, ka publiskajā informācijā teksts latgaliešu rakstu valodā būtu rakstāms lielākiem burtiem nekā oficiālā saziņā lietojamajā valodā, respektīvi, latviešu literārajā valodā. Tādējādi ielu nosaukumu plāksnītēs oficiālais ielas nosaukums būtu rakstāms vismaz tāda paša izmēra burtiem kā latviešu literārajā valodā.
VVC arī piekrīt Kārsavas novada pašvaldības norādītajam, ka likums garantē latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida aizsardzību un attīstību. VVC vērš uzmanību uz to, ka vietu nosaukumu veidojumus un lietojumus valsts valodā regulē Ministru kabineta noteikumi.
Tajos teikts, ka katrai vietai ir oficiālais nosaukums, bet var būt arī oficiālais paralēlnosaukums (tostarp arī dialektālā formā, šajā gadījumā latgaliešu rakstu valodā). Paralēlnosaukuma lietojums nav obligāts un to var lietot gadījumos, kad nepieciešams gūt būtisku faktoloģisku, kultūrvēsturisku vai lingvistisku papildinformāciju.
Centra direktors Māris Baltiņš augstu vērtē Kārsavas novada pašvaldības centienus stiprināt sava novada kultūrvēsturiskās tradīcijas, tomēr uzskata, ka risinājums būtu rodams, mainot turpmāk uzstādāmo ielu nosaukumu plāksnīšu veidolu, lai teksts latviešu literārajā valodā formas un satura ziņā nebūtu mazāks par nosaukumu latgaliešu rakstu valodā.
Silicka uzsvēra, ka VVC norādes par nepieciešamību uzrakstus latviešu un latgaliešu valodā rakstīt vienādā izmērā ir diskutējamas. "Ja latgaliešu valoda ir tā pati latviešu valodā, kā mēs uzskatām, tad nav vajadzības to mainīt. Galu galā ir nopietnākas problēmas ar latviešu valodu," uzsvēra Kārsavas domes vadītāja.
Viņa akcentēja, ka novads patlaban neplāno mainīt nosaukumu izmērus un saglabās tādas norādes, kurās latgaliešu valodas teksts ir lielāki par latviešu. Priekšsēdētāja arī uzsvēra, ka centrālajās Kārsavas ielās norādes ir latviski, bet latgaliešu valoda parādās tikai mazākās ieliņās.