Latgales SEZ izveidošanas mērķis ir veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai. "Ņemot vērā Latgales reģiona nelabvēlīgo sociālekonomisko attīstību, paplašinātā speciālā ekonomiskā zona Latgalē ir atbilstošs risinājums reģiona ekonomiskās situācijas uzlabošanai," uzskata VARAM.
Likumā noteikti pamatkritēriji, pēc kādiem tiek vērtētas teritorijas, kurām varētu piešķirt SEZ statusu. Galvenie izvirzītie kritēriji ir sekojoši – teritorijas piederība, teritorijas infrastruktūras stāvoklis, plānotās investīcijas teritorijas infrastruktūras stāvokļa uzlabošanai, plānotie rezultāti, teritorijai piešķirot speciālās ekonomiskās zonas statusu. Vienlaikus paredzēts, ka Ministru kabinetam ir tiesības noteikt papildu plānotos rezultātus, teritorijai piešķirot speciālās ekonomiskās zonas statusu.
VARAM norāda, ka likumā nav ietverts pašvaldību saraksts, kuru atsevišķām teritorijām būtu nosakāms SEZ statuss, jo ir paredzēts Ministru kabinetam dot deleģējumu noteikt Latgales SEZ teritoriju. Taču ministrija ir izveidojusi provizorisko pašvaldību sarakstu, kurās varētu atrasties speciālās ekonomiskās zonas teritorija un noteikusi provizorisko Latgales SEZ teritorijas platību.
Likumā savukārt noteikta Latgales SEZ maksimālā teritorijas platība, proti, teritorijas ar SEZ statusu Latgalē nepārsniedz 5% no Latgales reģiona teritorijas. Latgales reģiona kopējā platība ir 14 549 kvadrātkilometri (km²), attiecīgi 5% ir 727,45 km².
VARAM arī norāda, ka kopumā Latgales reģionā ir saglabājies izteikti zemāks sociālekonomiskās attīstības līmenis, salīdzinot ar Latvijas vidējiem rādītājiem – iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju Rīgā ir gandrīz trīs reizes lielāks, bet vidēji Latvijā - gandrīz divas reizes lielāks nekā Latgales reģionā.
Līdzīga situācija ir novērojama arī attiecībā uz bezdarba līmeņa rādītājiem. Ja ekonomiskās krīzes periodā Latgales reģionā bija zemāks bezdarba līmenis nekā vidēji Latvijā, un situācija nodarbinātības ziņā bija labāka nekā atsevišķos reģionos, tad, ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, turpmākajos gados Latgales reģionā ekonomiskā attīstība ir bijusi lēnāka nekā pārējos reģionos, un bezdarba līmenis nav būtiski samazinājies. 2014 gadā tas bija 12,1 %, kamēr Latvijā vidēji ir 8,3%.
Latgales SEZ pastāvēšana ir noteikta līdz 2035.gada 31.decembrim.