Varakļānu mērs Māris Justs aģentūrai BNS norādīja, ka pacēlājs netiek izmantots jau kopš vasaras, kad tā šahtā gāja bojā mazs bērns, bet nekur citur šajā ēkā bīstamas konstrukcijas nav atklātas.
"Skaidrs, ka perspektīvā šis pacēlājs tiks atjaunots, jo veselības centram tas ir nepieciešams," sacīja Justs.
Patlaban visā Latvijā par bīstamām atzītas kopumā 11 ēkas - Grāmatvedības un finanšu koledžas filiāle Limbažos, Cēsu ielā 28, Bērnu mūzikas skola Lielajā Kalēju ielā 4, Cēsīs, tāpat arī tirdzniecības centrs Siguldā, Leona Paegles ielā 3, Grāmatvedības un finanšu koledžas Gulbenes filiāle Ābeļu ielā 8 un sešas ēkas Rīgā.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka BVKB izveidojis pārbaudīto publisko ēku digitālo karti, lai ikvienam Latvijas iedzīvotājam būtu iespēja iepazīties ar Latvijā ekspluatēto publisko ēku stāvokli.
Ēku vērtējumam kartē izmantots tā saucamais "luksofora principu" - visi objekti kartē ir trīs krāsās – zaļā, dzeltenā un sarkanā. Ar zaļu krāsu atzīmētās ēkas ir teicamā vai labā stāvoklī, un tās var droši ekspluatēt, ar dzeltenu – ēkas, kas ir sliktā stāvoklī, un to drošība jāuzlabo, bet ar sarkanu – bīstamie objekti, kas nav droši cilvēkiem, tāpēc to ekspluatācija pilnībā vai daļēji jāpārtrauc.
BVKB darbu sāka 2014.gada 1.oktobrī līdz ar jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanos.
Tāpat jau vēstīts, ka 10.augustā vecāki kopā ar savu divus gadus veco puisēnu apciemoja tuvinieci Varakļānu veselības aprūpes centrā. Tēvs ar dēlu piegājuši pie lifta un atvēruši durvis. Liftā starp kabīni un sienu bija sprauga, zēns tajā iekrita un no gūtajām traumām vēlāk slimnīcā nomira.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) skaidro, ka pacēlājs ir uzskatāms par liftu un uz to attiecas visas drošības prasības. Pēc traģēdijas 10.augustā PTAC pacēlāju aizliedza izmantot.