Vai pēc izglītības esat bibliotekāre? Kur studējāt?
Nē, pēc izglītības esmu vēsturniece, studēju Daugavpils Universitātē un ieguvu Humanitāro zinātņu bakalaura grādu vēsturē. Taču pa šiem darba gadiem bibliotēkā esmu izgājusi vairākus desmitus profesionālās pilnveides kursus, tāpēc bibliotēkzinības pamatus esmu apguvusi pilnībā. Es esmu vairāk praktiķe nekā teorētiķe.
Kopš kura gada bibliotēka ir Jūsu otrās mājas un kāda ir bijusi darba pieredze līdz šim amatam?
Par Naujenes Tautas bibliotēkas vadītāju es strādāju kopš 1993. gada, jau vairāk kā 22 gadus. Kad sāku strādāt bibliotēkā, man bija 21 gads un īpašas darba pieredzes nebija. Līdz tam strādāju par pārdevēju, pavāru, sertifikātu reģistratoru. Bet, kad Naujenes pagasta padomes priekšsēdētāja Vasilisa Pudovkina piedāvāja man bibliotekāra amatu, es, ilgi nedomājot, piekritu. Var teikt, ka kļūt par bibliotekāri bija mans bērnības sapnis, kas piepildījās. Paldies Vasilisai Pudovkinai. 1993. gadā pārņēmu no Valijas Kavinskas Kraujas ciema bibliotēku, kas atradās vienā no SIA “Meliors Krauja” vecā kantora telpām, ar 7972 lielu grāmatu fondu un 238 lasītājiem. Jau 1999. gadā Naujenes pagastā notika kultūras iestāžu reorganizācija, kā rezultātā Naujenes Tautas bibliotēka kļuva par centrālo bibliotēku Naujenes pagastā ar 4 struktūrvienībām: Lociku filiāli, Vecstropu, Naujenes un Židinu apkalpošanas punktiem. Šis gads bibliotēkai bija ļoti nozīmīgs. Sākām automatizēt bibliotēkas darba procesus, tika realizēts Reģionālā fonda projekts “Informācijas centra izveidošana uz Naujenes tautas bibliotēkas bāzes”, rezultātā tika iegādāta bibliotēkas informācijas sistēma “Alise”, dators, pieslēgts internets un mēs sākām veidot bibliotēkas elektronisko katalogu, sniedzot Naujenes pagasta iedzīvotājiem lietišķo informāciju. Mēs esam vienīgā bibliotēka novadā, kurā ir automatizētā grāmatu izsniegšana un saņemšana, ir vienotais lasītāju reģistrs. Katrs no 1238 lasītājiem var aktivizēt savu elektroniskā kataloga paroli, tas nozīmē, ka katrs var savas grāmatas rezervēt, pierakstīties rindā un lūgt termiņa pagarinājumu Internetā.
Naujenes Tautas bibliotēkai ir arī sava mājas lapa?
Jā, naujene.biblioteka.lv - turpat atrodams arī vienotais Daugavpils novada bibliotēku kopkatalogs. Ar kataloga palīdzību mēs varam atrast jebkuru grāmatu, kas ir grāmatu fondā. Apskatīties, kurā Daugavpils novada pagasta bibliotēkā tā atrodas, izlasīt izvēlētās grāmatas anotāciju un arī pasūtīt to. Arīdzan apskatīties, kuri ir pēdējā laikā pieprasītākie izdevumi un jaunumi. Mājas lapā ir arī dažādas datu bāzes - dzejoļu, apsveikumu, novēlējumu datu bāze, tematiskā mape, pagasta iestāžu gada pārskati, novadpētniecības materiāli u.c. Arī šīs datu bāzes mēs veidojam paši. Mums ir arī savs blogs mājas lapā www.naujene.lv. Tajā ir daudz interesantas un noderīgas informācijas. Jauninājums ir sadaļa „virtuālās izstādes”, kurā tiek apkopota informācija par kādai konkrētai tematikai veltītām grāmatām. Tā, piemēram, Raiņa un Aspazijas 150. gadu jubilejai veltīta virtuālā izstāde u.c. Šīs virtuālās izstādes mēs sākām veidot, jo mums trūkst vietas grāmatu plauktos. Bibliotēkas Lasītavā ir pieejams liels Novadpētniecības dokumentu, materiālu, grāmatu krājums. Esam izauguši no šīm telpām, un mums, protams, gribētos paplašināties, jo mēs varētu piedāvāt mūsu lasītājiem kvalitatīvākus esošos pakalpojumus un ieviestu jaunus, piemēram Interneta lasītava, kur būtu pieejami ne tikai interneta pakalpojumu, bet arī elektroniskas grāmatas, Izstāžu zāle, kur būtu apskatāmas ne tikai mūsu pagasta radošo iedzīvotāju darbu izstādes, bet arī Daugavpils novada, Latgales reģiona mākslinieku darbi, Apmācību un radošo darbnīcu telpa, kur lasītāji varētu apgūt datorprasmes, dažādu valodu kursus, apmeklēt radošās darbnīcas utt.
Man vēl ir ideja izveidot Naujenes pagasta dzejnieku dzejas krājuma “Dzeja vieno mūs” elektronisko versiju un izdot Daugavpils novada dzejnieku dzejas krājumu ar dzejas tulkojumiem dažādās valodās - latviešu, latgaļu, krievu, angļu un vācu.
Mēs piedāvājam arī bibliotekārās stundas. Tās var pieteikt ikviena novada skola vai pirmsskolas izglītības iestāde vai grupiņa, dodoties pie mums vai arī saukt mūs ciemos pie sevis. Bibliotekāro stundu piedāvājums tiek izstrādāts katru gadu un tiek sadalīts pa tematiem, tie ir – „Bibliotēkā dzīvo grāmatas” (1. – 2. klases skolēniem), „Mazuļi bibliotēkā” (pirmsskolas vecuma bērniem), „Jauno grāmatu stunda bibliotēkā” (5. – 9. Klašu skolēniem), „Margaritas Stārastes pasaku pasaulē” (sākumskolas skolēniem), „Drošs internets” (5. – 7. klases skolēniem) un citi.
Kas visvairāk patīk bērniem?
Mēs parasti sākam ar tematu „Drošs internets”, kas vairāk aktuāls pusaudžiem. Tomēr pieprasītākais temats ir „Pirmā iepazīšanās ar bibliotēku”. Un mazajiem lasītājiem tas ir pats svarīgākais – saprast, kas ir bibliotēka un kādas iespējas tā mums sniedz.
Esat tomēr lauku bibliotēka. Kādi ir tie ceļi, pa kuriem jaunās grāmatas ienāk bibliotēkā?
Ir divi ceļi, kā tiek komplektēts bibliotēkas krājums. Pirmais – grāmatas iepērkam paši, otrais – saņemam dāvinājumā – kā no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, tā arī no izdevniecībām, autoriem un, protams, Grāmatu svētkos. Lielākā daļa no dāvinājumiem ir no mūsu pašu iedzīvotājiem, par ko viņiem milzīgs paldies.
Jāsaka, grāmatu krājuma komplektēšana ir diezgan sarežģīts uzdevums, jo sākumā ir jāizanalizē esošais grāmatu fonds, jāņem vērā mūsu lasītāju vecums, intereses, nodarbošanās, izglītība, hobiji, kādās valodās lasa un to pieprasījumu daiļliteratūras žanriem, nozaru literatūrai. Tikai tad, kad ir veikta šī analīze, mēs braucam uz grāmatu veikaliem, atlasām vai pasūtām grāmatas.
Cik viegli vai grūti ir noskaņot cilvēkus lasīšanai? Vai iedzīvotāji labprāt lasa un nāk uz bibliotēku?
Pats galvenais, lai cilvēks ienāk bibliotēkā, pārējais jau ir atkarīgs no bibliotekāra profesionalitātes. No bibliotekāra ir atkarīgs tas, vai cilvēks iznāks no bibliotēkas ar grāmatu vai saņems kādu citu bibliotēkas pakalpojumu. Bibliotēkas grāmatu fonds ir gandrīz 25 000 eksemplāru, un ikviens lasītājs var atrast savām interesēm piemēroto grāmatu vai periodisko izdevumu.
Lasiet grāmatas! Tajās jūs atradīsiet atbildes uz visiem saviem jautājumiem. Jūs taču teiksiet, ka ir internets. Jā, tikmēr, kamēr ir elektrība, savukārt grāmatu var lasīt arī sveču gaisā, jebkurā vietā, neatkarīgi no tā, ir Wi-fi vai nav.
Nupat ir izskanējuši 14. Grāmatu svētki. Tie notika Naujenē jau ceturto reizi. Cik viegli ir izstrādāt svētku programmu, kā paredzēt, kas iedzīvotājiem būs interesanti un saistoši?
Pamatprogrammu sastāda Lauku bibliotēku atbalsta biedrība. Viņi piedāvā arī publiskās diskusijas tematu un autorus. Pamatā jau tas piedāvājums ir kolosāls un mums tikai atliek izvēlēties, kas mūsu iedzīvotājiem būs saistošs. Esam ļoti apmierināti, ka eksprezidents Valdis Zatlers piekrita atbraukt un prezentēt savu grāmatu, arī ikgadējā Grāmatu svētku dalībniece, autore Monika Zīle. Ļoti piesātināta programma bija bērniem un jauniešiem. Ar viņiem tikās māksliniece Melānija Vilka, dzejnieks Uldis Auseklis, bērnu grāmatu autore Vita Štelmahere. Arī publiskā diskusija, manuprāt, bija ļoti izdevusies. Cilvēki nāca ar saviem jautājumiem un arī saņēma uz tiem atbildes. Šogad arī bērniem un jauniešiem tika organizēta akcija „Esi aktīvs”, par aktīvu dalību Grāmatu svētku aktivitātēs viņi saņēma žetonus, un akcijas noslēgumā 13 aktīvākie bērni un jaunieši saņēma dāvanā grāmatas. Lielu paldies par atbalstu svētku organizēšanā vēlos pateikt Daugavpils novada Kultūras pārvaldes vadītajai Inārai Mukānei, Daugavpils novada centrālas bibliotēkas dienesta galvenais speciālistei bibliotēku jautājumos Helēnai Firsovai, Naujenes pagasta pārvaldes vadītājai Inārai Miglānei, Lāču pamatskolas direktoram Andrim Meškovskim, Kultūras centra vadītājai Olgai Kuzminai, Naujenes Novadpētniecības muzeja direktorei Evitai Kusiņai-Koļesņikai un Naujenes jaunatnes iniciatīvas un sporta centra direktoram Edgaram Kucinam.
Bibliotēka šodien ir centrs, uz kuru ne tikai nāk pēc grāmatas, bet arī pēc iespējām interesanti pavadīt savu brīvo laiku. Kādas aktivitātes tiek organizētas Naujenes Tautas bibliotēkā?
Bibliotēka nestāv uz vietas, tā attīstās un tā vairs nav tikai grāmatu krātuve, bet gan izglītības, informācijas, kultūras un sabiedriskās saskarsmes centrs, kas nodrošina operatīvus un kvalitatīvus vietējas sabiedrības vajadzībām atbilstošus informācijas pakalpojumus. Tagad cilvēks, ienākot bibliotēkā, var saņemt ne tikai grāmatu vai periodiku, bet arī apgūt datorprasmes, atrast sev nepieciešamo informāciju internetā, datu bāzēs, izdrukāt to, noskanēt vai nokopēt materiālus vai dokumentus, iepirkties interneta veikalos, apmaksāt rēķinus, sazināties ar sev tuviem cilvēkiem ar SKYPE programmas palīdzību. Arīdzan apgūt dažādas prasmes, piedaloties radošajās darbnīcās un pasākumos, apmeklēt izstādes un bibliotekārās stundas.
Mēs bieži organizējam radošās darbnīcas. Tās var teikt ir kļuvušas par sava veida „reklāmas akciju”. Mūsu mērķis ir pēc radošās nodarbības iedrošināt cilvēkus nākt uz bibliotēku un lasīt grāmatas.
Man ļoti paveicās ar bibliotēkas kolektīvu, jo visi bibliotēkas darbinieki - Ņina Prusakova, Jeļena Višņakova, Skaidrīte Kardele, Tamāra Gordina, Nataļja Aļehna un Olga Luka ir radoši cilvēki, kuri labprāt dalās ar savam zināšanām un prasmēm ar bibliotēkas apmeklētājiem, paldies viņām par kopīgu darbu, jaunu bibliotēkas pakalpojumu ieviešanā, bibliotēkas darba procesu automatizācijas nodrošināšanā un attīstībā.
Pastāstiet nedaudz par projektiem, kas jau ir īstenoti.
Visu šo gadu laikā bibliotēkā ir realizēti 24 projekti. Nozīmīgākie no tiem - Sabiedrības Integrācijas fonda projekts” Ceļojums no Latvijas uz Eiropas Savienību” (2003), Kultūras informācijas sistēmas centra projekts “NEXT paaudzes lietotājs – bibliotēkas digitālajā pasaulē” (2005) un Valsts Kultūrkapitāla fonda projekts “Latgales mākslinieku darbu izstāžu cikls “Molberta sapņi” (2012 - 2013), bija arī 6 neatbalstītie projekti. Kopš 2002. gada piedalāmies LNB ikgadējā projektā “Bērnu žūrija”, kopš 2007. gada - Kultūras informācijas sistēmas centra projektā “Bila un Melindas Geitsu fonda līdzfinansēts publisko bibliotēku attīstības projekts “Trešais tēva dēls””, kura rezultātā bibliotēkā „ienāca” 7 datori lietotājiem, bezvada internets, kopējamā tehnika un multifunkcionāls printeris, kuri tiek izmantoti bibliotēkas interneta pakalpojumu sniegšanai, datorprasmju apmācībām, informācijas sniegšanai, brīvā laika pavadīšanai, bibliotēkā esošo bezmaksas Letonikas, Lursoft, Leta, Nozares, Filmas.lv datu bāžu un bibliotēkas elektroniska kataloga izmantošanai. Bibliotēka nestāv uz vietas, tā attīstās, tiek ieviestas jaunas informatīvās tehnoloģijas un jauni pakalpojumi, gribu pateikties Daugavpils novada domes vadībai, deputātiem, Kultūras pārvaldes vadītājai Inārai Mukānei, Naujenes pagasta pārvaldes vadītājai Inārai Miglānei par atbalstu bibliotēkas attīstības koncepcijas īstenošanā.
Atsevišķs stāsts noteikti ir par projektu „Mācies, radi un dari Naujenē!”. Pastāstiet par to.
Tas ir sadarbības projekts, un to izstrādāja un iesniedza Borisa un Ināras Teterevu fonda programmai biedrība sieviešu klubs „Šarms”. Bibliotēkā atrodas arī šīs biedrības telpas. Projekts tika uzsākts 2014. gada 1. aprīlī. Lasītavā notika kluba organizētās radošās darbnīcas. Projekta mērķis bija iesaistīt radošajās nodarbībās sievietes no trūcīgām ģimenēm, integrēt tās sabiedrībā, iemācīt ko jaunu. Projekts noslēgsies šī gada 31. augustā. Projekta gaitā tika realizēti 3 radošo darbnīcu cikli – mīksto rotaļlietu izgatavošanas nodarbības, skrapbukings un ziepju izgatavošana. Pēc nodarbībām sekoja prasmju apmaiņas – dekupāža, pērļošana, sveču liešana un filcēšana. Lai padarītu krāšņākus mūsu pagasta kultūras dzīvi, projekta ietvaros mēs iegādājāmies arī kostīmu kolekciju, kura tiek izmantota Naujenes pagasta iestāžu kultūras un sporta aktivitāšu norisei, kvalitātei un lielāka pasākumu apmeklētāju skaita piesaistei. Naujenes pagasta iedzīvotājiem ir savs talismans - gliemezis Naujis un meitenīte Jene, kuri popularizē Naujenes pagastu un tā cilvēkus. Realizējot projektu, mēs stiprinājām sadarbību ar novada Sociālo dienestu, kas mums palīdzēja atrast aktīvās sievietes, kuras labprāt piedalījās šajās nodarbībās; aktīvi sadarbojāmies arī ar pagasta kultūras centru. Sākumā sievietes bija diezgan nedrošas, taču, sākot apgūstot jaunas prasmes, tām ļoti iepatikās. Patiesībā viss sākas no mazumiņa. Dažām sievietēm šīs zināšanas lieti noderēja. Vairākas no projekta dalībniecēm apmeklēja katru radošo nodarbību, atnesot mājās pašdarinātās rotaļlietas, sveces, ziepes, atklātnes utt., veidojot īpašo kolekciju. Lai arī no sākuma varbūt viss neizdevās, viņas ļoti centās. Viņas nāca un izmantoja projektā iegādāto inventāru arī pēc radošajām nodarbībām. Galvenais šis projekta ieguvums ir tas, ka visas iegūtās prasmes un iemaņas paliks un nekur nepazudīs. Ceru, ka viņas tās pratīs izmantot priekš sevis arī nākotnē.
Jūs esat arī Sieviešu kluba „Šarms” valdes priekšsēdētāja. Pastāstiet, kā tika izveidots šis klubs?
Tās sievietes, kas palīdzēja organizēt un vadīt šīs radošās nodarbības, tās ir mūsu sieviešu klubiņa biedres. Un to visu viņas veic brīvprātīgi, nesaņemot atalgojumu. Mēs esam pietiekoši daudz, visas ļoti centīgas un ir atsaucīgas. Biedrība tika dibināta 2012. gadā. Sieviešu klubs darbojas divos virzienos – tie ir organizētie pasākumi kluba biedriem un sabiedriskie pasākumi. Mēs esam realizējuši arī 3 projektus. Pirmais ir „Pontonu piestātnes izveidošana dabas parkā „Daugavas loki”, projektu vadīja Guna Smelcere, ar mērķi veicināt tūrisma pakalpojumu dažādošanu dabas parkā „Daugavas loki”. Šī pontonu piestātne tagad lieti noder plostniekiem, tūristiem un pagasta iedzīvotājiem. Otrais projekts ir „Mācies, radi un dari Naujenē!”, projektu vadu es pati un trešais – Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstītais projekts „Krāsojamās uzziņu grāmatas bērniem „Izkrāso Naujeni!” izdošana”, projektu izstrādāja un vadīja Aļona Annišineca. Mēs organizējam arī labdarības akcijas, tikšanās vakarus, apmeklējam teātri, bija braukts arī medībās. Protams, darbība klubā prasa daudz laika un spēka, tāpēc pēc pēdējā projekta īstenošanas nedaudz atpūtīsimies un tad turpināsim strādāt. Es gribu pateikties visiem sieviešu kluba valdes locekļiem un biedriem par aktīvu dalību, brīvprātīgo darbu projektu īstenošanā un kluba aktivitāšu organizēšanā, kā arī projektu realizācijas sadarbības partnerus - Naujenes pagasta iestādes, it īpaši Naujenes pirmsskolas izglītības iestādi un tās vadītāju Annu Vaideri un Naujenes bērnu nama vadītāju Lilitu Gasjaņecu.
Vai ir vēl kādas idejas, kuras sapņojat realizēt?
Mums ir ļoti daudz skaistu ideju. Par to, kā vidi apkārt mums padarīt labāku, dažādot brīvā laika pavadīšanas iespējas, ierīkot bērnu laukumus, labiekārtot un veidot atpūtas vietas u.c. Mēs būtu ļoti pateicīgi aktīviem pagasta iedzīvotājiem, ja viņi ar mums padalītos ar savam interaktīvam idejām, lai kopīgiem spēkiem labiekārtotu un pilnveidotu pagasta vidi.
Kāda ir Jūsu mīļākā grāmata un autors?
Man ļoti patīk lasīt vēsturiskās grāmatas. Daudzas grāmatas tiek iepazītas, komplektējot un analizējot esošo grāmatu fondu. Kopš bērnības no autoriem man patīk Vilis Lācis. Mīlestība pret grāmatu un lasīšanu man arī nāk no bērnības. Skaistas pagasta bibliotēka, uz kuru staigāju skolas laikā pēc grāmatām, man arvien vēl atmiņā mīļa. Atceros jauko bibliotekāri un lielo, apaļo krāsni. Darbs bibliotēkā noteikti ir mans sirdsdarbs.
Pastāstiet nedaudz pa savu ģimeni, kas Jūs iedvesmo un palīdz virzīties uz priekšu?
Ģimenē esam divi – es un mans vīrs Valērijs, kurš ir mans atbalsts un palīgs, aizrautīgs mednieks un makšķernieks. Un mūsu takša kucīte Basja, pilna vārda Mercedes Abu Daman, daudzu Latvijas Kinoloģiskās Federācijas izstāžu dalībniece.
Jūsu novēlējums lasītājiem.
Šajā jauno tehnoloģiju laikā novēlu laiku pa laikam atgriezties pie klasiskām vērtībām, pie grāmatām. Tas miers un harmonija, ko izjūti, lasot grāmatu, nav ne ar ko salīdzināms. Vienmēr atrodiet laiku grāmatai, kaut vai mirkli, bet lasiet! Un noteikti aicinu apmeklēt Naujenes Tautas bibliotēku, esiet mīļi gaidīti!