Festivāls notika Grieķijas pilsētā Neos Marmaras, un tajā piedalījās kolektīvi no dažādām valstīm – Grieķijas, Ukrainas, Horvātijas, Rumānijas, Bulgārijas un citām Balkānu valstīm. Neaizmirstama, draudzīga un sirsnīga bija nakts muzicēšana ar rumāņu muzikantu un dejotājiem. Mūzikai nav valodas barjeras, tā ir visiem saprotama.
Deju kolektīva „Nebēda” vadītājs Agris Veismanis pastāstīja, ka dejotāji kopā ar folkloras kopu „Rekavas dzintars” uz pārējo fona ļoti atšķīrās ne tikai ar dejām, bet arī ar skaistajiem tērpiem. Iespējams, tas bija viens no iemesliem, kādēļ kolektīvs mājās pārbrauca ar balvām un kausiem par 1.vietu festivālā, labāko horeogrāfiju, kā arī dejotājs Ēriks Tučs ieguva kausu kā atraktīvākais un aktīvākais festivāla dalībnieks.
Dalību festivālā atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds un Balvu novada pašvaldība.
Ceļojuma laikā 11 dienās pabijām Lietuvā, Polijā, Slovākijā, Ungārijā, Serbijā, Maķedonijā un Grieķijā. Arī laikapstākļi bija ļoti piemēroti atpūtai. Belgradu iepazinām gan naktī, gan dienā. Pateicoties basketbolam, Latvijas vārds te bija pazīstams. Grieķija, Halkidikes pussala, pilsēta Neos Marmaras = saule un jūra, cilvēku nesteidzīgais dzīves ritms. Diena pilsētā sākās pēc 10 rītā un vakarā, līdz pat 12 naktī, viss notiek. Egejas jūras Kasandras līča sāļais ūdens peldēšanos padarīja neaizmirstamu. Ūdens temperatūra gandrīz nemainīga agrā rītā, dienā un vēlu vakarā. Olīvkoki visur – savvaļā un dārzos. Vīnogas, aprikozes, persiki, arbūzi, melones… Un tīrība nav prioritāte.
Neaizmirstams bija izbrauciens ar kuģi Ajonoras līcī. Ajonoras jeb Atona pussala ir slavena ar savām gleznainajām ainavām un leģendām apvīto Atona kalnu, kura pakājē kopš 885. gada dzīvo tikai mūki un vientuļnieki. Šajā vietā ir koncentrēta garīgā enerģija un ir rodama vientulība. Atona ir pasaulē viena no īpatnējākām vietām – tur kopš neatminamiem laikiem pastāv savdabīga mūku valsts. Tūrisma reklāmas par Atonu klusē, jo mūki nevēlas, ka viņu mieru traucētu ziņkārīgo pūļi.
Brauciena laikā satikām arī delfīnus.
Pasauli redzējām, eksotiku izbaudījām…bet nekur nav tik labi kā mājās.
Sirsnīgs paldies Šķilbēnu pagasta pārvaldes vadītājam Andrim par pavadīšanu un sagaidīšanu.
Folkloras kopas „Rekavas dzintars” dalībniece Inese Cibule