21. jūlijā uz centru atbrauca Vācijas vēstniecības pārstāvji un viešņas no Vācijas. Pēc iepazīšanās ciemiņi tika aicināti uz sarunu, kurā piedalījās aprūpes centra vadītāja Ārija Perševica, lietvede Marina Mihailovska, sociālā darbiniece Inga Sprūģe, ka arī novada domes izpilddirektore Ineta Poga. Jautājumu bija daudz un dažādi: cik daudz klientu šobrīd atrodas centrā, kādas ir mēneša izmaksas vienam centra klientam un kas sedz tos izdevumus, vai Aglonas bazilika un citu konfesiju pārstāvji atbalsta centru, cik gadu ir visjaunākajam un visvecākajam klientam. Ar lielu interesi viesi uzklausīja atbildes uz jautājumiem un lūdza bez kautrības pastāstīt par centra īpašām vajadzībām. Marina Mihailovska uzskaitīja pašu svarīgāko: ļoti nepieciešama jauna centrifūga veļas žāvēšanai, jo esošā jau ir nolietojusies, nelieli ledusskapji, ko ievietot klientu istabiņās, virtuvei vajadzīgi mūsdienīgi svari produktu svēršanai un zupas šķīvji, jo gadās ka trauki plīst, bet jaunu krājumu praktiski nav, trūkst arī mēbeles: gultas, taburetes, drēbju skapji. Vajadzētu nomainīt un papildināt arī gultas veļas, segu, spilvenu, pārsegu, matraču, dvieļu, logu aizkaru krājumus. Visu veļu bieži mazgā, tāpēc tā ātri noveco. Viesi ļoti uzmanīgi uzklausīja lietvedes stāstījumu un pierakstīja katru pozīciju, kas tika minēta.
Turpinājumā Inga Sprūģe aicināja viesus apskatīties klientu istabiņas, aplūkot ēdnīcu un virtuvi, medicīnas kabinetu, dušas telpu, veļas mazgātavu, sporta aktivitāšu telpas, radošo darbnīcu. Darbnīcas telpās ciemiņu uzmanību piesaistīja centra iemītnieku pašdarinātie sienas dekori, kompozīcijas. Pie kafijas galda, ko sarūpēja viesmīlīgie saimnieki, raisījās sarunas par atšķirībām Vācijas un Latvijas sabiedrības uzskatos par veco ļaužu dzīvi sociālās aprūpes centros, par viena klienta izmaksām valstīs.
Tika runāts arī par centra iemītnieku iespēju piedalīties dievkalpojumā, pieaicinot uz centru priesteri, par bibliotēkas pakalpojumu izmantošanu, par sadraudzību ar vietējiem skolēniem, kas Ziemassvētkos un Lieldienās atbrauc ar dāvanām un koncertu, par regulāri rīkotajiem svētku pasākumiem, koncertiem. Visumā ciemiņi bija patīkami pārsteigti par mājīgu atmosfēru centrā, par skaisto dabu un sakārtoto vidi. Viņu acīs redzējām patiesu interesi un prieku par redzēto un dzirdēto. Viesi atstāja mūsu centra iemītniekiem dāvanas: dažādas drēbes, apavus, lakatus, un citas sadzīvei nepieciešamās lietas. Viņi izteica pārliecību, ka brauks ciemos 3-4 reizes gadā. Pirms atvadām Aglonas novada domes izpilddirektore Ineta Poga pasniedza nelielus mūsmāju suvenīrus un pateicās par izrādīto iniciatīvu un interesi par Aglonu un vēlēšanos nodarboties ar labdarību, savukārt Marina uzdāvināja centra klientu darinātos suvenīrus „Sapņu ķērājus” un skaistu grāmatu „Latgale”. Cerēsim, ka mums izveidosies sirsnīga sadarbība ar ārzemju draugiem.
Nobeigumā jāpiebilst, ka Vācijas vēstniecības pārstāve un tulks Eva Skļareviča izteica mūsu ciemiņu-labdaru vēlēšanos palikt anonīmiem, jo viņi uzskata, ka labdarība un ziedošana ir tikums, kam pamatā ir mīlestība, kura tiek pārnesta uz cilvēkiem, ar kuriem mūs nesaista draudzības vai radniecības saites, pat uz pilnīgi mums nepazīstamiem cilvēkiem, pret kuriem mums nav nekādu saistību un no kuriem mēs neceram neko saņemt.