 |
2025. gadā Latgales mājsaimniecību patēriņa izdevumi vidēji uz vienu iedzīvotāju sasniedza 445,53 eiro mēnesī, bet uz mājsaimniecību kopumā - 1018 eiro. Visvairāk līdzekļu tika tērēts pārtikai (29,8 %), mājoklim un komunālajiem maksājumiem (16,1 %) un transportam (12,7 %), savukārt piena, graudaugu un miltu produktu patēriņš Latgalē bija lielākais Latvijā.
Salīdzinājumam – 2025. gadā Rīgas reģionā tika tērēts visvairāk – vidēji 750 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecības personu, mājsaimniecības kopējiem izdevumiem sasniedzot 1 584 eiro mēnesī, un vismazākie tēriņi Latgalē – 446 eiro mēnesī katrai mājsaimniecības personai un mājsaimniecībai kopumā – 1 018 eiro mēnesī.
Latgalē līdzīgi kā citos reģionos mājsaimniecības gandrīz trešo daļu (29,8%) no saviem kopējiem izdevumiem tērēja pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, to summai sasniedzot 132,81 eiro mēnesī uz personu mājsaimniecībā. Mājokļa izdevumi veidoja attiecīgi 16,1 % kopējos patēriņa izdevumos jeb 71,88 eiro. Transporta izdevumi - 12,7% jeb 56,58 eiro.
Izdevumi atpūtai, sportam un kultūrai – 6,7% jeb 29,67 eiro. Restorāniem un izmitināšanas pakalpojumiem Latgalē tērēja vien 3,4 % jeb 15,31 eiro mēnesī.
Latgales mājsaimniecību pārtikas patēriņā raksturīgs paaugstināts vairāku tradicionālu pamatproduktu patēriņš. Latgalē ir lielākie piena patērētāji – viena persona mājsaimniecībā patērē 42 l pienu gadā, kas ir par 8,7 l vairāk nekā Rīgā un par 6,2 l vairāk nekā Latvijā vidēji. Salīdzinājumā ar Latvijas vidējo pārtikas produktu patēriņu, Latgalē vairāk nekā Latvijā vidēji patērē svaigu cūkgaļu ( Latgalē – 17,0 kg, Latvijā vidēji – 13,2 kg uz vienu personu mājsaimniecībā), maizi (attiecīgi- 29,6 kg un 26,6 kg), desas (13,3 kg un 10,6 kg), un kviešu miltus (5,8 kg un 4,5 kg). Tas parāda, ka Latgalē lielāks patēriņš koncentrējas maizes un graudaugu produktu, cūkgaļas un atsevišķu pārstrādātas gaļas produktu grupās.
Saldūdens zivju patēriņš Latgalē ir būtiski lielāks nekā vidēji Latvijā (Latgalē - 2,7 kg, Latvijā vidēji – 1,0 kg uz vienu mājsaimniecības personu), un arī mencveidīgo zivju patēriņš (540 g gadā uz katru personu mājsaimniecībā) ir lielākais starp visiem reģioniem, kā arī pārsniedz valsts vidējo patēriņu, kas ir attiecīgi 300 grami uz katru personu mājsaimniecībā. Turpretī lašveidīgo zivju patēriņš ir zemāks – Latgalē 0,6 kg, Latvijā vidēji – 1,4 kg, kas var norādīt uz atšķirīgu zivju produktu patēriņa atšķirībām, nevis viennozīmīgi lielāku vai mazāku zivju patēriņu kopumā.
Gaļas produktu grupās Latgalē vairāk patērē svaigu cūkgaļu, desas, konservētu gaļu un citu žāvētu, sālītu vai kūpinātu gaļu. Savukārt zemāks ir svaigas liellopu gaļas (Latgalē – 0,5 kg, Latvijā vidēji – 1,2 kg uz vienu personu mājsaimniecībā), mājputnu gaļas (attiecīgi - 9,8 kg un 10,7 kg), subproduktu, cūkgaļas izcirtņu (5,4 kg un 6,4 kg) patēriņš.
Zemāks patēriņš Latgalē nekā vidēji valstī 2025. gadā bija rīsiem (attiecīgi Latgalē 1,5 kg, Latvijā vidēji - 1,8 kg), brokastu pārslām (2,1 kg un 2,6 kg) un makaroniem (3,5 kg un 3,7 kg).
Plašāks ieskats par mājsaimniecību patēriņa izdevumiem ir pieejams oficiālās statistikas portālā sadaļā „Mājsaimniecību izdevumi un patēriņš”.