 |
Pēc 7. maija incidenta, kad bezpilota lidaparāti iekļuva Latvijas gaisa telpā un Latgalē tika izsludināta trauksme, Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Kols intervijā LRT+ un grani.lv norādīja, ka Latvija joprojām nav gatava pilnvērtīgi aizsargāt savu gaisa telpu. Viņš asi kritizēja novēlotu reaģēšanu, aicināja steidzami stiprināt dronu pārtveršanas spējas un brīdināja - nākamais līdzīgs incidents var beigties traģiski.
- 7. maijā droni faktiski netraucēti šķērsoja Latvijas gaisa telpu. Vai pēc šī incidenta vēl var apgalvot, ka Eiropas Savienības austrumu robeža ir reāli aizsargāta?
Robeža kā tāda ir aizsargāta - uz zemes ir vienības, ir sensori, ir robežinfrastruktūra, kuru pēdējos gados esam mērķtiecīgi stiprinājuši. Bet šeit runa nav par robežu uz zemes - runa ir par gaisa telpu. Un šis incidents skaidri parāda, ka kaut kas līdz galam nestrādā: iespējams, gan detektēšanā, gan arī un galvenokārt pārtveršanā.
Trauksme tika ieslēgta tikai tad, kad droni jau bija mūsu teritorijā un tuvojās apdzīvotām vietām un kritiskai infrastruktūrai. Tas nav pieņemami. Mēs nedrīkstam pieļaut situāciju, kurā droni ar nezināmu izcelsmi brīvi pārvietojas pāri Latvijas gaisa telpai 40 un vairāk kilometru dziļumā. Ja tas, kas 7. maijā trāpīja tukšam naftas rezervuāram, būtu trāpījis dzīvojamai mājai vai skolai, mēs par šo runātu pavisam citā tonī.
Tāpēc atbilde ir: zemes robeža - jā, gaisa telpa virs tās - vēl nav aizsargāta tādā līmenī, kādā tai 2026. gadā ir jābūt, it īpaši ņemot vērā to, ka ir pagājis pusotrs gads kopš pirmā līdzīga veida incidenta.
- Pēc incidenta Latgalē vai, jūsuprāt, projekts European Drone Defence Initiative būtu jāpadara par steidzamu ES prioritāti, nevis ilgtermiņa koncepciju? Un kā to panākt?
Jāsaprot pamatprincips: Eiropas aizsardzības jomā galvenā atbildība joprojām gulstas uz dalībvalstīm. ES var dot iespējas, finanšu instrumentus, salāgot regulējumu, atvērt tirgu, paātrināt iepirkumus, bet mēs nedrīkstam sēdēt un gaidīt, kamēr no Briseles atnāks gatavs “Eiropas dronu vairogs”. Tas nenotiks rīt, un līdz tam mums pāri robežai, visticamāk, pārlidos vēl vairāki droni.
Mēs paši varam šādu sistēmu izveidot, integrēt mūsu aizsardzības sistēmās un NATO aizsardzības plānos. Galu galā žogs uz austrumu robežas tika izbūvēts nevis tāpēc, ka to pieprasīja Brisele, bet tāpēc, ka tas bija nepieciešams mums pašiem.
European Drone Defence Initiative ir vajadzīga un jāpaātrina - bet ne tikai uz austrumu robežas. Tikpat svarīgi ir aizsargāt kritisko infrastruktūru visā tās dziļumā: enerģētikas objektus, ostas, datu centrus un militāros objektus.
Vienlaikus jāuzdod neērts jautājums arī mums pašiem: ir labi, ka Latvijas uzņēmumi gūst atpazīstamību ārvalstīs un piegādā produkciju Ukrainai. Bet cik daudz Latvijas valsts pati ir pasūtījusi un iegādājusies no saviem ražotājiem savas aizsardzības vajadzībām? Tas ir jautājums, uz kuru valdībai jāsniedz konkrēta atbilde.
- Eiropas Komisija runā par “stratēģiskām investīcijām austrumu reģionu drošībā”. Ko tas praktiski nozīmē Latgalei?
Mums nekas nav jāgaida. Esošajā plānošanas periodā dalībvalstīm jau ir dota pietiekama elastība pārvirzīt līdzekļus drošības un aizsardzības prioritātēm. Problēma ir tā, ka es neredzu, ka šī iespēja tiktu pilnvērtīgi izmantota.
Paskatieties uz pašreizējo ar ES fondu līdzekļiem finansēto projektu sarakstu - tur ir vairāki tūkstoši projektu, un par dažu izvēli rodas nopietni jautājumi. Tajā pašā laikā mēs runājam par valsts drošību. Kāpēc šie līdzekļi netiek novirzīti kritiskās infrastruktūras aizsardzībai, robežas stiprināšanai un gaisa telpas pārraudzībai?
Latgalei tas praktiski nozīmē vienu - vai mēs drošību apliecinām vārdos vai darbos. Nepieciešamas reālas spējas: pārtvērējdroni, sensori, mobilās pretgaisa aizsardzības grupas, nevis tikai slepeni dokumenti.
- Vai Eiropa kompensēs austrumu reģioniem, tostarp Latgalei, papildu riskus uzņēmējdarbībai un investīcijām?
Progress šajā jautājumā ir. Pirms dažām nedēļām Strasbūrā Eiropas Parlaments pieņēma 2027. gada ES budžeta vadlīnijas, kurās pirmo reizi tik skaidri uzsvērts atbalsts pierobežas pašvaldībām un ES ārējās austrumu robežas stiprināšanai.
Tomēr kompensējošu mehānismu pagaidām nav. Vadlīnijas atver durvis, bet automātiski nepiešķir finansējumu. Primārā atbildība par Latgales uzņēmējdarbību, investīcijām un demogrāfiju joprojām ir Latvijas valdības ziņā.
- Vai 7. maija incidents varētu paātrināt Eiropas finansējuma piešķiršanu zemu lidojošu dronu atklāšanas tehnoloģijām Baltijā?
Godīgi - nē, vismaz ne tik ātri, kā daudzi cer. Pirmais solis joprojām ir Latvijas valdības atbildība. ES finansējums visdrīzāk būs pieejams projektiem, kas jau ir izstrādāti un gatavi masveida ieviešanai.
Un pavisam godīgi - ja uz mūsu robežas jau būtu pārtvērējdronu sistēmas, sabiedrība par to zinātu. Atturēšanas politika darbojas tad, ja pretinieks zina, ka šādas spējas eksistē.
Galvenais jautājums Latgales iedzīvotājiem pēc 7. maija incidenta: ja nākamajā naktī dronu būs nevis divi, bet divdesmit, vai Eiropa tam ir gatava?
Vispirms gataviem jābūt mums pašiem. Latvijai skaidri jāpasaka: jebkurš objekts, kas neatļauti šķērso mūsu robežu gaisā, tiek pārtverts. Tā ir suverenitātes pamatfunkcija.
Eiropa ir gatava atbalstīt - ar finansējumu, sabiedroto klātbūtni un kopējām spējām. 7. maijā NATO Baltijas gaisa patrulēšanas iznīcinātāji tika pacelti no Šauļiem. Taču atbalsts nav tas pats, kas atbildība.
Ja nākamajā naktī dronu būs divdesmit, Latgales iedzīvotājiem jāzina viena lieta: politiķu uzdevums jau tagad - nevis rīt - ir izdarīt visu, lai šāda nakts vairs neatkārtotos.