Reģionu iztukšošanās problēma Latvijā vairs nav kaut kas “kaut kur tālu”. Tas notiek tepat – pie mums, Latgalē. Un bieži vien runa nav tikai par to, ka cilvēki aizbrauc. Galvenais jautājums ir – kāpēc viņi aizbrauc un ko dara (vai nedara) valsts.
Saskaņā ar Centrālā statistikas pārvaldes datiem, pēdējo 20 gadu laikā Latvijas iedzīvotāju skaits ir samazinājies no aptuveni 2,3 miljoniem līdz mazāk nekā 1,9 miljoniem. Un lielākais trieciens skāris tieši reģionus. Latgalē atsevišķas pašvaldības zaudējušas līdz pat 30% iedzīvotāju. Tajā pašā laikā Rīga turpina augt un koncentrēt resursus. Tur ir augstākas algas, labāka infrastruktūra un plašākas iespējas.
Plaisa starp galvaspilsētu un pārējo valsti kļūst arvien redzamāka. Pasaules Bankas pētījumi liecina par stabilu tendenci: ekonomiskā aktivitāte un investīcijas arvien vairāk koncentrējas Rīgā, kamēr reģioni atpaliek gan ienākumu, gan attīstības iespēju ziņā. Šos secinājumus apstiprina arī Latvijas Banka analītika, kas norāda – algu līmenis galvaspilsētā ir būtiski augstāks, bet uzņēmējdarbība koncentrējas galvenokārt valsts centrālajā daļā.
Rezultātā veidojas apburtais loks: darba vietu trūkums veicina iedzīvotāju aizplūšanu, iedzīvotāju skaita samazināšanās mazina uzņēmēju interesi, un tas savukārt vēl vairāk vājina reģionu ekonomiku. Tiek slēgtas skolas un bērnudārzi, jo trūkst bērnu, izzūd mazais bizness, jo samazinās klientu skaits.
Viens no spilgtākajiem piemēriem par Latgali ir atteikšanās no dzelzceļa elektrifikācijas šajā virzienā. Šo projektu gadiem sauca par stratēģisku: ātrāki vilcieni, lētāka loģistika, jaunas iespējas uzņēmējdarbībai. Runa bija arī par līniju uz Daugavpils. Taču beigās no idejas atteicās. Formāli – ekonomisku apsvērumu dēļ, bet faktiski reģions palika ar dīzeļpagātni.
Latvijas dzelzceļš to skaidro ar tranzīta samazināšanos un investīciju neefektivitāti. Taču iedzīvotājiem tas izklausās vienkāršāk: šeit nevēlas investēt. Un sekas ir redzamas jau šodien. Bez modernas dzelzceļa infrastruktūras reģions zaudē konkurētspēju. Uzņēmēji neizvēlas vietas, kur loģistika ir sarežģītāka un dārgāka, bet cilvēki nepaliek tur, no kurienes ir grūtāk nokļūt un kur ir mazāk iespēju.
Dzelzceļa stāsts nav tikai par transportu. Tas ir stāsts par valsts prioritātēm. Kad stratēģisks projekts tiek atcelts, reģions zaudē ne tikai sliedes – tas zaudē attīstības iespēju. Un šodien jautājums ir tiešs: vai mēs tiešām dzīvojam valstī ar reģioniem, vai valstī, kur visu nosaka viena galvaspilsēta? Jo, ja nekas nemainīsies, Latgale turpinās izzust. Nevis kaut kur tālu. Bet šeit. Pie mums.