 |
Mazs, vecs suns vārdā Džeriks gadiem ilgi klīda pa Krāslavas ielām - uzturējās pie veikaliem, nakšņoja kāpņu telpās, un dažreiz, ja viņam paveicās, viņu ielaida siltumā.
Viņa stāvoklis bija smags: sunim bija audzēji, kas bija iekaisuši, asiņoja un radīja stipras sāpes. No viņa nāca asa slimības smaka, un bija skaidrs, ka bez steidzamas palīdzības Džeriks ilgi nedzīvos.
Džerika stāsts ātri izplatījās sociālajos tīklos. Uz palīdzības aicinājumu atsaucās ne tikai Krāslavas, bet arī Daugavpils iedzīvotāji. Nauda operācijai tika savākta burtiski “visas pasaules” spēkiem, un jau pēc dienas Džeriks atradās uz operāciju galda.
 |
Pēc sarežģītās operācijas sākās ilgs atveseļošanās periods - injekcijas, zāles, šuvju apstrāde. Taču visu šo laiku viņam blakus bija jauna ģimene: sieviete vārdā Līlija nolēma sunim dāvāt iespēju pavadīt mierīgas vecumdienas un uzņēma viņu pie sevis mājās uzreiz pēc ārstēšanas.
 |
Šodien, tieši gadu pēc glābšanas, Džeriku vairs nevar atpazīt. Viņš ir pieņēmies svarā, pilnībā atveseļojies un jūtas lieliski.
Pēc saimnieces teiktā, viņš kļuvis par sabiedrisku un jautru “vectētiņu”, īstu ģimenes mīluli. Tagad Džeriks sver apmēram 8 kg, viņam nav veselības problēmu, un, kas ir vissvarīgāk, viņš vairs nav viens.
 |