 |
Augšdaugavas novada iedzīvotāji labi pazīst ceļu uz Zarasiem, un arī lietuvieši bieži dodas šurp. Taču maz zināms fakts – no Lietuvas pierobežas uz Daugavpils pusi ved arī ūdensceļš. Tas sākas Šmelines ezerā Zarasu pusē un, plūstot pa Laucesas upi gar Latvijas–Lietuvas robežu, pēc aptuveni 30–35 kilometriem ietek Daugavā Daugavpilī. Laucesas upe slēpj bagātu vēsturi un sola daudzsološu nākotni, pateicoties ūdens tūrisma entuziastiem.
Pirms dažiem gadiem Augšdaugavas novads kopā ar Zarasu rajonu veiksmīgi īstenoja Latvijas un Lietuvas pierobežu sadarbības programmas projektu “Pirmā pasaules kara mantojuma un ekspozīcijas izveide ar mērķi piesaistīt apmeklētājus pierobežā”. 2023. gada 1. martā Medumos tika atvērts Pirmā pasaules kara muzejs, bet Turmantā tika izveidota Pirmā Pasaules kara ekspozīcija. Vēl pirms 10 gadiem Augšdaugavas novada pašvaldības aģentūra “TAKA” izveidoja tūrisma maršrutu “Pa Pirmā pasaules kara bunkuriem”, līdzīgu maršrutu Lietuvā izveidoja arī Zarasu tūrisma un informācijas centrs. Tolaik partneri arī apsprieda turpmākās sadarbības iespējas tūrisma jomā. Bija izstrādāts projekts par ūdens tūrisma maršrutu pa pierobežas upi Laucesi, bet Eiropas fondu finansējumu tolaik saņemt neizdevās. Tāpēc ūdens tūrisma entuziasti nolēma pagaidām ar pašu spēkiem veikt mazus, bet svarīgus soļus sava mērķa sasniegšanai – lai Laucesa kļūtu par pievilcīgu ūdens ceļu starp Lietuvas un Latvijas pierobežas teritorijām.
Vairāki upes posmi ir grūti sasniedzami, jo upe ir aizaugusi, tajā ir sagāzušies lieli koki, bebru dambji, tāpēc pat mazas laiviņas nevar izbraukt visu ceļu starp Zarasiem un Daugavpili. Upes tīrīšanas darbi ir viens no būtiskiem soļiem, tas ir smags fizisks un arī bīstams darbs, bet nepieciešams, lai varētu iet tālāk.
“Upei ir ļoti liels tūrisma potenciāls, it īpaši ārpus vasaras sezonas. Rudenī pacēlās ūdens līmenis, un pat ziemā var laivot ar kanoe un smailītēm, jo ūdens upē neaizsalst. To grūti iedomāties, bet Laucesas upes krasti ir kalnaini, ar kanjoniem, ceļa garumā paveras ļoti ainaviski skati. Ceram, ka mums izdosies realizēt šo ieceri, lai lietuvieši un latvieši pierobežā kļūst vēl tuvāki un lai pie mums brauktu vēl vairāk tūristu,” stāsta Zarasu tūrisma informācijas centra speciālists Ramunas Ķeršis. Viņš arī atgādina, ka nelielā, bet straujā Laucesas upe bija arī vēstures notikumu lieciniece – Pirmā pasaules kara laikā tuvu tai bija frontes līnija.
 |
Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja 1. vietnieks Jānis Proms: “Ļoti patīkami, ka ir kopīgi projekti, kas apvieno Zarasus un Augšdaugavas novadu, ir jau padarīts liels darbs, un priekšā arī daudz kas darāms. Entuziastiem, kuri šodien tīra Laucesas upi, ir liels nopelns, paldies viņiem par iniciatīvu, paldies Zarasu rajona pašvaldībai par sadarbību. Šim projektam tiešām ir liels potenciāls.”
Augšdaugavas novada Kultūras un tūrisma pārvaldes Tūrisma nodaļas vadītājs Rolands Gradkovskis: “Jauns maršruts var kļūt par pievilcīgu trīs dienu pārgājienu. Laucesa ir īpaša ar to, ka ūdens līmenis tajā mainās dažādos gada laikos. Vasarā ir grūtāk orientēties, bet pavasarī un rudenī tā ir ideāla vieta smaiļošanai. Mūsu mērķis ir radīt apstākļus, lai maršruts būtu pievilcīgs visu gadu."
 |
Jānis Vilcāns, ūdens tūrisma organizators no Daugavpils, vairāk nekā 10 gadus laivo pa Laucesas upi. Viņš saka, ka ūdenstilpne ir ļoti interesanta arī tāpēc, ka no Latvijas puses ir dziļa, un pat sausā vasarā tūristi var laivot šeit bez šķēršļiem, bet ir neizbraucami posmi, kad kanoe vai smailīti nākas nest uz pleciem. Mazas upes izraisa lielu tūristu interesi, un jauns ūdens tūrisma maršruts pozitīvi ietekmēs abu reģionu ekonomiku.
Pēc sasveicināšanās pasākuma entuziasti devās uz notikuma vietu – vienu no Laucesas upes posmiem, lai ķertos pie reāliem darbiem. 20 vīrieši ar zāģiem un cirviem rosījās grūti piekļaujamā upes krastā netālu no Zarasiem. Visgrūtāk bija piekļūt pie ūdenī kritušiem kokiem, jo zāģēt tos bija gandrīz neiespējami, pēc tam arī vajadzēja izvilkt baļķus krastā.
 |