Mēs noslēdzam raidījumu ciklu “Dzīvības cena Latgalē”. Un šajā raidījumā pastāstīsim par to, kā izmaiņas Valsts neatliekamās medicīniskās palīdzības darbā ietekmēja Daugavpils un Rēzeknes reģionālo slimnīcu Neatliekamās medicīniskās palīdzības klīnikas darbu. Uzzināsim arī par to, kāpēc Latgales iedzīvotāji ignorē iespēju veikt valsts apmaksātu medicīnisko pārbaudi un uz ko pacientam jābūt gatavam, dodoties uz aptieku.
Nereti tā dēvētās Uzņemšanas nodaļas darbinieki saņem sūdzības, ka rindas ir garas, apkalpošana lēna utt. Bet cik godīgi un patiesi ir šie komentāri, ņemot vērā to, ka pacientiem un viņu tuviniekiem bieži vien nemaz nav nojausmas par Neatliekamās medicīniskās palīdzības klīnikas darba algoritmu.
DRS neatliekamās medicīniskās palīdzības klīnikā pacienti ierodas arī patstāvīgi. Šajā gadījumā viņi nonāk tās ambulatorajā nodaļā, kas ir atvērta visu diennakti. Šodien šī ir viena no lielākajām Daugavpils slimnīcas nodaļām, kurā, tāpat kā citās Daugavpils reģionālās slimnīcas struktūrās, trūkst speciālistu.
Rēzeknes slimnīca šodien saskaras ar līdzīgām problēmām un šobrīd risina šos jautājumus savu iespēju robežās.
Īpašs jautājums ir sadarbība ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, kura struktūrā kopš šī gada 1.janvāra notikušas būtiskas izmaiņas. Kā šīs izmaiņas ietekmējušas Rēzeknes slimnīcas Uzņemšanas nodaļas darbu?
Gandrīz divas stundas pavadījām DRS Neatliekamās medicīniskās palīdzības klīnikā. Šajā laikā ātrās palīdzības mašīnas ieradās nepārtrauktā plūsmā. Vērojot šo skatu, mēs atkal atgriezāmies pie tēmas par reformu neatliekamās medicīniskās palīdzības darbā.
Pacienti arī var nonākt sarežģītā situācijā, īpaši tie, kas dzīvo laukos.
Maksas iekasēšana par recepšu pakalpojumiem ir vēl viena tēma, kas joprojām ir viena no visvairāk apspriestajām sabiedrībā. Jā, iedzīvotāju neapmierinātības pakāpe samazinās. Un eksperti ir pārliecināti, ka šīs izmaiņas ir pozitīvas.
Zāļu mazumtirdzniecības izmaksas ir atkarīgas no vairākiem faktoriem. Jo īpaši paša ražotāja noteikto cenu un zāļu uzcenojumiem. Un atšķirībā no nesenas pagātnes, šodien šis process ir valsts kontrolē, kas neapšaubāmi ir pluss.
Ņemiet vērā, ka no recepšu apmaksas Latvijā ir atbrīvotas trūcīgas personas un bērni līdz 18 gadu vecumam ieskaitot.
Runājot par pašām receptēm, “papīra” receptes kļūst par vēstures lietu un tiek aizstātas ar elektroniskajām.
Un šīs tēmas noslēgumā vēl svarīga informācija. Un tas attiecas uz šo jautājumu: kas ir iekļauts tajos 75 centos, ko pacients maksā par recepti?
Bet viena lieta ir iegādāties zāles pēc receptes, bet pavisam cita ir rūpēties par savu veselību iepriekš, lai vēlāk situācija neizietu no kontroles un ārstam nebūtu jāizraksta daudzas receptes. Runa ir par regulārām ģimenes ārsta vizītēm, profilaktiskajām un medicīniskajām pārbaudēm, kuras apmaksā valsts.
Saskaņā ar aptauju, ko veicām portālā grani.lv, kurā piedalījās ap 700 aptaujāto, valsts sniegto iespēju izmanto tikai aptuveni 30 procenti aptaujāto. Savukārt 63 procenti nevarēja atbildēt uz šo jautājumu, jo viņu rīcībā šādas informācijas nav. Proti, aptuveni 400 aptaujāto nemaz nezina, ka viņiem ir tiesības noteiktā vecumā veikt vienu vai citu bezmaksas izmeklējumu.
Medicīnas zinātņu doktors, pedagogs, neirologs, ģimenes ārsts Jāzeps Pogumirskis, kura doktorāts atrodas Krāslavas novada Indras ciemā, atzīmē, ka pie esošās situācijas vainojams cilvēks.
Ir skaidrs, ka mūsdienās joprojām ir aktuāla tautas gudrība: "Ja tu nerūpējies par sevi, neviens par tevi nerūpēsies."
Pārsteidzoši, ka bieži vien, nepievēršot uzmanību mūms piedāvātajām iespējām, mēs paziņojam, ka mūsu valstī medicīnas pakalpojumi lielākajai daļai iedzīvotāju ir nepieejami. Un mūsu aptauja tam ir pierādījums.
Tātad uz jautājumu “Kā jūs vērtējat medicīnas pakalpojumu pieejamību Latvijā” no 807 respondentiem tikai 8 cilvēki (kas ir mazāk par vienu procentu) atbildēja, ka nesaskata tajā nekādas problēmas. Savukārt 79 procenti (tas ir 638 cilvēki) pauduši neapmierinātību ar medicīnas pieejamību Latvijā.
Ārsts Pogumirskis piekrīt pacientu komentāriem par zobārstniecības pakalpojumu pieejamību.
Par medicīnu Latvijā var runāt bezgalīgi, un ar sešām programmām ir par maz, lai aptvertu bezgalību. Nevarētu teikt, ka mūsu valstī nav medicīnas nozares attīstības. Tie būtu meli. Mūsu veselības aprūpes sistēma strauji attīstās un piedāvā Latvijas iedzīvotājiem arvien vairāk iespēju pēc iespējas ilgāk saglabāt veselību. Tas, vai mēs šo mērķi sasniedzam, cita starpā ir atkarīgs no katra attieksmes pret sevi. Un tas ir galvenais.
