 |
„Ceļš uz valsts drošību” – diskusiju raidījumu cikls kanālā LRT+ par nacionālo drošību, vienotību un dienestiem, kas rūpējas par sabiedrisko kārtību. Divdesmitajā raidījumā tikāmies ar Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirkņa vadītāju, pulkvežleitnantu Vladislavu Okunevu, lai apspriestu, kā darbojas krāpnieciskās shēmas.
„Krāpšana nav nekas jauns. Tā ir pazīstama cilvēcei jau kopš Senās Romas laikiem. Mūsdienās likums izdala trīs veidu krāpšanu – cilvēku maldināšanu ar nolūku gūt labumu, datorizēto krāpšanu un apdrošināšanas krāpniecību. Protams, praksē krāpšanas veidu ir daudz vairāk.
Attīstoties tehnoloģijām, arī Latvijā ir parādījušies jauni cilvēku maldināšanas veidi. Īpaši aktīvi šobrīd ir telefona un interneta krāpnieki,” stāsta V.Okunevs.
„Pavisam nesen atkal aktivizējušies telefonkrāpnieki ar izdomātiem stāstiem par cilvēku tuviniekiem, kuri it kā iekļuvuši avārijā. Taču vēsture ir cikliska, un šis nav jauns krāpniecības veids – policijai tas ir zināms jau aptuveni 20 gadus. Protams, ir parādījušās dažas inovācijas – piemēram, naudas nodošana caur tā dēvētajiem ‘naudas mūļiem’ pašlaik ir populāra metode krāpnieku vidū,” norāda V.Okunevs.
Visbiežāk par šādu krāpnieku upuriem kļūst gados vecāki cilvēki, kuri ir 70+ gadus veci. „Krāpnieki savā ziņā ir arī psihologi un izvēlas emocionāli visneaizsargātākos ģimenes locekļus, uz kuriem ir vieglāk ietekmēt. Stresa situācijā vecāka gadagājuma cilvēki diemžēl pieņem nepārdomātus lēmumus un izpilda krāpnieku prasības.
Zvana laikā krāpnieki cenšas radīt stresa situāciju, lai cilvēks zaudētu kontroli pār savām domām un rīcību. Vienmēr ir jācenšas piespiest sevi pārtraukt zvanu, lai iegūtu laiku pārdomām. Tāpat nepieciešams sazināties ar tuviniekiem, lai noskaidrotu, vai ar viņiem patiešām ir noticis kas slikts, kā arī palūgt padomu, kā rīkoties šādā situācijā.”
„Ceļš uz valsts drošību” – raidījumu cikls veidots ar Mediju atbalsta fonda atbalstu. Par saturu atbild SIA Mediastrims.