“Ceļš uz valsts drošību”: pulkvedis, Valsts robežsardzes Inspekcijas un slepenības režīma dienesta priekšnieks Valdis Jukšs

“Ceļš uz valsts drošību”: pulkvedis, Valsts robežsardzes Inspekcijas un slepenības režīma dienesta priekšnieks Valdis Jukšs

„Ceļš uz valsts drošību” - diskusiju raidījumu cikls LRT + par valsts drošību, kopību un dienestiem, kas nodrošina sabiedrības mieru. Četrpadsmitajā raidījumā tiekamies ar pulkvedi, Valsts robežsardzes Inspekcijas un slepenības režīma dienesta priekšnieku Valdi Jukšu, kurš stāstīja par karjeras iespējām robežsardzē un savu darba pieredzi šajā dienestā.

„Daudzi no mums bērnībā sapņoja kļūt par kosmonautiem. Kāds kopēja savus radiniekus – piemēram, mans krusttēvs bija vilciena mašīnists, un jaunībā domāju, ka būt mašīnistam ir forši. Pēc tam bija mana tēva brālis, kurš padomju laikā dienēja obligātajā militārajā dienestā, tieši robežsardzē. Pēc dienesta viņš man uzdāvināja daļu no savas formas – cepuri,” stāsta V. Jukšs.

 

Pulkvedis atzīst, ka dienests robežsardzē nebija viņa bērnības sapnis. 1995. gadā Valdis saņēma pavēsti no militārā komisariāta – viņu iesauca obligātajā dienestā. „Dienests robežsardzē bija apzināta izvēle. Man piedāvāja arī dienēt flotē un cietumsardzē, bet no šīm iespējām atteicos. Tā nu 1995. gada 2. augustā devos uz apmācību centru Rēzeknē, pēc tam dienēju Ludzā un Daugavpilī.

 

Pēc obligātā militārā dienesta mani norīkoja uz Eglaines robežsardzes punktu, tālāk – uz Daugavpils apvienoto robežsardzes punktu, un sanāca pastrādāt arī Indrā,” dalās V. Jukšs.

 

Šajā dzīves posmā radās vēlme turpināt izglītību, un V. Jukšs iestājās Policijas akadēmijā neklātienē, kur veiksmīgi ieguva pirmā līmeņa profesionālo izglītību. Pēc tam viņš dienēja Medumu robežsardzes punktā, līdz Valdim tika piedāvāts pāriet uz Daugavpils robežsardzes pārvaldes Kriminālizmeklēšanas dienestu.

 

Pēc 2014. gada Valdim Jukšam piedāvāja vadīt robežsardzes punktu Silenē. „Tas bija vēl viens izaicinājums manā karjerā – šeit bija vairāk personāla nekā iepriekšējā vietā, kā arī atšķīrās darba joma – tā vairs nebija „zaļās” robežas apsardze, bet gan personu, kas šķērso valsts robežu, kontrole. Protams, atmiņā palikuši spilgti dienesta momenti – mēģinājumi iekļūt mūsu valstī ar viltotiem dokumentiem, slimības simulācija, lai psiholoģiski uz mums iedarbotos, un visneparastākie kontrabandas slēpņi. Bija dažādi gadījumi,” atceras V. Jukšs.

 

Šobrīd Valdis Jukšs ir Valsts robežsardzes Inspekcijas un slepenības režīma dienesta priekšnieks. „Mūsu misija ir aizsargāt tos, kas ir vājāki par mums, un novērst likuma pārkāpumus. Protams, robežsardzes darbinieku dzīve ir diezgan saspringta un nervoza – nākas zibenīgi analizēt situācijas un paredzēt iespējamos notikumu scenārijus. Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma mēs bijām pastāvīgā spriedzē – starp pandēmiju un sekojošo migrācijas krīzi uz robežas pārtraukuma nebija.

 

Es sapņoju par mieru. Kad plosījās pandēmija, sapņoju, lai tā beigtos un viss atgrieztos savās vietās. Taču līdzko pandēmija beidzās, sākās karš. Mēs visi gribam mieru un skaidrību, zināt, kas būs rīt, parīt vai pēc mēneša. Bet, neskatoties ne uz ko, mēs turpinam pildīt savus dienesta pienākumus un darām visu pēc sirdsapziņas,” atzīst V. Jukšs.

„Ceļš uz valsts drošību” – raidījumu cikls veidots ar Mediju atbalsta fonda atbalstu. Par saturu atbild SIA „Mediastrims”.