Latvijas pareizticīgās baznīcas Maskovskas Dievmātes Patvēruma draudze un Višķu pagasta pārvalde 19. janvārī aicināja visus interesentus uz Lielo ūdens iesvētīšanu Višķos. Pēc daudzu gadsimtu senas tradīcijas šajā svētku dienā ūdens tiek iesvētīts ne tikai dievnamos, bet arī upēs un ezeros. Lielā ūdens iesvētīšana tiek veikta Dieva parādīšanās svētku priekšvakarā un pašos svētkos. Ūdens iesvētīšanu Baznīca ir mantojusi no apustuļiem un viņu pēctečiem, taču pirmo piemēru ir devis pats Kristus, kad viņš kā Dieva Dēls iekāpa Jardānā un iesvētīja visas pasaules ūdeņus. Lai gan šis rituāls visbiežāk tiek saistīts ar pareizticīgo baznīcu, kas to ierasti arī organizē, šī tradīcija pēc pareizticīgo garīdznieku vārdiem ir ļoti sena un traktējama arī kā sevis pārvarēšana, apziņas un ķermeņa attīrīšana, kurā, sekojot vēlmei un pārliecībai, var piedalīties ikviens.
Neskatoties uz dažreiz pat spalgo salu, ticīgie – gan vīrieši, gan sievietes izmanto izdevību arī pagremdēties iesvētītajos ūdeņos. Par svētā ūdens brīnumainajām īpašībām ir pietiekoši daudz vēsturisku liecību, tāpat – par ūdens pārtapšanu svētumā ir daudz versiju, un viena no tām ir, ka ūdens avotos pārveidojas un tieši 18., 19. janvārī. Luknas ezera svētīto ūdeni nobaudījušie atzina, ka sajūtas pēc peldes ir neaprakstāmas, savukārt tie, kam pelde ūdens svētīšanas laikā ir tradīcija, atzina, ka veselība pēc šādas peldes esot stipra visu cauru gadu.
Ziemas un zemledus peldes, sevišķi 18. un 19. janvārī, kad ūdenim tiek piedēvēts leilāks spēks, notiek visā pasaulē – viena no šī brīža motivācijām izmēģināt ziemas peldi ir cilvēku vēlme mācīties garajos un aukstajos ziemas mēnešos saglabāt un vairot sevī enerģiju, kas esot iespējams tikai gadījumā, kad cilvēks padodas ziemai un pieņem to gan ar ķermeni, gan ar garu, izkāpjot no komforta zonas un apzinoties patieso momenta esību, uz ko durvis palīdz atvērt ledainais ūdens.