DAAD jeb Vācu Akadēmiskās apmaiņas centrs nupat organizējis semināru Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Vācijas valstu studentiem, kuru studiju virziens ir saistīts ar valodniecību un medijiem, lai noskaidrotu Latgales reģiona specifiku mediju vides un to lietojuma, kā arī translācijas valodu kontekstā.
DAAD centrs sniedz konsultācijas interesentiem no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas par studiju un pētniecības iespējām Vācijā un stipendiju programmām, ar mērķi popularizēt ideju par to, ka katrs cilvēks ar pieredzi ārzemes saprot, cik daudz tas var dot intelektuāli un pieredzes ziņā, attīstot pasaules mēroga idejas dzimtenē. Centra darbību Latvijā finansē Vācijas ārlietu un zinātnes ministrijas, un tā ir daļa no Vācijas ārējās politikas, jo katrs cilvēks, kas ieguvi stipendiju vai ir bijis Vācijā un guvis labus iespaidus, kļūst par sava veida Vācijas un vācu valodas vēstnieku pasaulē, pie tam medijpratība un fake news jeb nepatieso ziņu apkarošana ir viena no Vācijas mediju vides galvenajām prioritātēm.
Četru dienu laikā semināra dalībnieki apmeklēja Rēzeknes kultūras iestādes, intervējot to darbiniekus un arī Rēzeknes pilsētas iedzīvotājus par viņu preferencēm attiecībā uz medijiem, kā arī to, cik stipru piederību tie jūt Eiropai. Pašiem semināra dalībniekiem vislielākais atklājums bijis latgaliešu valoda un pārsteigumu sagādājis tas, ka tā praktiski nav dzirdama Latvijas mediju vidē. Pēc ārzemju studentu un pētnieku domām, valoda ir daļa pašidentifikācijas procesa, un masu mediji mūsdienās ir vienīgā vide, kas spēj garantēt valodas apriti un nepieciešamību. Turklāt ārzemniekiem Latvijas piemērs šķitis neparasts arī tādēļ, ka citās pasaules valstīs, piemēram, Norvēģijā un Vācijā, kur tāpat kā Latvijā pastāv divas vēsturiskās rakstu valodas tradīcijas, valsts līmenī ir obligāta abu šo valodu apguve. Tāpat šajās valodās iznāk arī drukātie mediji, tiem ir atsevišķi kanāli televīzijā un radio.
Jautājums par latgaliešu valodas pieejamību un tās klātbūtnes nepieciešamību nacionālajos medijos ir bijis ļoti plaši diskutēts arī pagājušā gada Latgales kongresa simtgades pasākumā, kura rezolūcijā tika iestrādāts punkts par nepieciešamību paredzēt valsts sabiedriskajā pasūtījumā 10%tus satura veidošanai latgaliešu valodā. Turpināt virzīt šo jautājumu apņēmušies arī 13. saeimā no Latgales ievēlētie deputāti.