Latgales plānošanas reģiona pašvaldības aizņem 22,5% Latvijas teritorijas, taču tajās 2014. gada sākumā dzīvoja tikai 14,3% Latvijas iedzīvotāju. Laikā no 2000. gada sākuma līdz 2014. gada sākumam iedzīvotāju skaits Latgales pašvaldībās sarucis par gandrīz 100 tūkstošiem iedzīvotāju jeb 25,8%, kas ir 1,6 reizes straujāk nekā Latvijā kopumā šajā periodā. Kā liecina Labklājības ministrijas dati, Latgalē novērojams lielākais novadu skaits ar augstu trūcīgo personu īpatsvaru. Arī iedzīvotāju dzīves līmenis, pirktspēja, nodarbinātība Latgalē ir daudz zemāka nekā citur Latvijā.
Rīcības plāna izstrādātāji cer, ka, izmantojot ES fondu naudu, izdosies situāciju labot, radot jaunas darba vietas un samazinot degradētās platības. ERAF finansējums provizoriski sadalīsies šādi – Daugavpils, Rēzekne tiks pie 17,35 miljoniem eiro, Balvu novads, Krāslavas novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Preiļu novads, Alūksnes novads – pie 11,89 miljoniem eiro, pārējie Latgales reģiona novadi – pie 23,00 miljoniem eiro. Sakārtotās degradētās teritorijas tiks pielāgotas jaunu uzņēmumu izvietošanai tajās vai esošo paplašināšanai, lai sekmētu nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti pašvaldībās. VARAM prognozē, ka projektu īstenošanas teritorijā esošo bezdarbnieku skaits samazināsies par 2 līdz 3 procentiem. Latgales plānošanas reģionā pērn oktobra beigās bija 23 629 bezdarbnieki.
Lai stimulētu uzņēmējdarbību Latgalē, plānotas arī nodokļu izmaiņas, piemēram, paredzot šajā plānošanas reģionā strādājošajiem uzņēmumiem labvēlīgākus nosacījumus. Ekonomikas ministrijas pētījums par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi liecina, ka 78,8% no aptaujātajiem uzņēmējiem Latgalē nodokļu likmes atzīmēja kā šķērsli uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstīšanai. Citu reģionu uzņēmējiem nodokļu slogs nešķita tik smags.
VARAM ir sagatavojusi priekšlikumu nodokļu politikas izmaiņām Latgales reģiona attīstībai, aicinot paplašināt Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas teritoriju.
Latgales plānošanas reģionā salīdzinājumā ar pārējiem reģioniem ir būtiski augstāks pašnodarbināto īpatsvars (52%) nekā valstī kopumā (34%) un citos reģionos (24–40%), kas liecina, ka reģionā trūkst darba devēju. Dati arī apstiprina, ka Latgalē ir mazs to cilvēku īpatsvars, kuri ir gatavi uzsākt savu saimniecisko darbību. Tirgus un sociālo pētījumu centra SKDS 2011. gada pētījumā secināts, ka 54% iedzīvotāju vēlas strādāt kā darba ņēmēji (Latvijā vidēji – 39%), savukārt veidot savu uzņēmumu bija plānojuši tikai 6% (Latvijā vidēji – 9%). Ņemot vērā Latgales reģionā esošos augstos bezdarba rādītājus, jaunu uzņēmumu izveide tajā, radot jaunas darbavietas, ir izšķiroši svarīga, uzsver VARAM.