Dokumentālās filmas “Latgalīši Pīterpilī” pirmizrāde Daugavpilī

Dokumentālās filmas “Latgalīši Pīterpilī” pirmizrāde Daugavpilī
Nupat Daugavpilī prezentētās dokumentālās filmas “Latgalīši Pīterpilī” divas sērijas skatītājiem ļauj izdzīvot stāstu par Latgales nacionālās atmodas darbinieku un latgaliešu nacionālās pašapziņas veidotāju - Franča Trasuna, Franča Kempa, Andrīva Jūrdža, brāļu Skrindu, Nikodema Rancāna, Staņislava Kambala, Pētera Līpiņa, Konstances Daugules un Ignata Asāna gaitām toreizējā Krievijas impērijas galvaspilsētā un iejusties tā laika atmosfērā, tādejādi labāk izprotot šo ievērojamo personību dzīves cilvēcisko pusi.

Filmā tika stāstīts arī par Katrīnu I, kuras izcelsme esot Latgalē un cara Nikolaja II sulaini – latgalieti, no Barkavas nākušo Aloizu Lauri Trūpu. Filmas veidotāji aplūkoja arī dzelzceļa līnijas Pēterburga – Varšava un optiskā telegrāfa Pēterburga – Varšava, kas šķērsoja tagadējo Latgales teritoriju, nozīmīgumu tā laika saziņā.

 

Filmas veidotāji un pirmizrādes apmeklētāji atzīst, ka šis ir interesants un didaktisks materiāls, kas var tikt tālāk pielietots ne vien savas erudīcijas celšanai, bet arī kā interesants materiāls pasniegšanai mācību iestādēs, kur diemžēl joprojām par Latgales vēstures notikumiem netiek stāstīts.

 

Filmas prezentācijas laikā tika aktualizēta arī tēma par ar Latgali saistīto raidījumu apriti nacionālajos masu medijos – lai gan ir skaidri redzams, ka ar Latgali saistītais saturs mediju vidē pieaug, tas pamatā ir tikai formāls un uz Latgali kā tūrisma galamērķi vērsts, un raidījumi, kas skaidro analītiskus un vēsturiskus notikumus, kā arī runā par aktuālajām Latgales problēmām, piesaistot arī jomas ekspertus, līdz nacionālo plašsaziņas līdzekļu skatītājiem nenonāk

Par filmas “Latgalīši Pīterpilī” tās autori muzikālo pavadījumu izvēlējušies Anša Atola Bērziņa mūziku, kas nav nejauši un tieši norāda uz atbalstu viņa atbrīvošanai no cietumsoda. Dokumentālā filma jau nākamajā nedēļā, 13. septembrī, tiks demonstrēta arī Rīgā kafejnīcā “Ļeņingrad”, un tās veidotāji cer, ka nākotnē varētu tapt aizvien jauni materiāli par Latgaliešiem arī citās pasaules valstīs.