Izglītības attīstības centra īstenotais projekts “Atbalsts Latvijas jauniešu medijpratībai” aizsācies jau pagājušajā gadā, aicinot Latvijas izglītības iestādes piedalīties jauniešu medijpratības programmu un mācību materiālu izstrādē, tādējādi pilnveidojot arī pedagogu profesionālo kompetenci ar medijpratību saistītos jautājumos.
Medijpratība savā būtībā apzīmē perspektīvu kopumu, kas tiek izmantots, lai interpretētu informāciju, kurai tiekam pakļauti ikdienā. Tā ir spēja izprast saņemto informāciju, to izvērtēt un analizēt. Šoreiz Līvānu seminārā tikās pedagogi no Līvānu, Riebiņu, Vārkavas un Ilūkstes novadiem, un lielākajai pedagogu daļai medijpratības jēdziens pirms projekta aktivitāšu uzsākšanas arī bijis svešs.
Šobrīd projektā kopumā iesaistītas 16 Latvijas skolas, starp kurām ir arī Daugavpils 12. vidusskola, Daugavpils 9. vidusskola un Daugavpils Vienības pamatskola. Pedagogi atzīst, ka ir pietiekoši sarežģīti ieinteresēt izglītojamos par medijpratības tēmu, un vēl jo vairāk argumentēt to, kādēļ medijpratība ir tik nepieciešama prasme mūsdienās, tomēr projekta aktivitātes jau sāk nest arī pirmos augļus: “Piemēram, 5. klasē man ir situācija, es lūdzu atrast Latvijas augstāko kalnu, un bērni man atrod Everestu. Un tad man ir jābūt argumentiem, man ir jābūt faktiem, kāpēc tas tā nav un kāda vispār ir Latvijas ģeogrāfija. Jā, bērniem nav šo pamatzināšanu, diemžēl. Viņi tic tam, kas ir rakstīts medijos, tam, kas ir rakstīt blogos. Mūsu – skolotāju un vecāku informācija paliek otrajā plānā un tas ir biedējoši. Šī pati – medijpratība daudz ko dod – kad mēs stundās izejam cauri, mēs apskatāmies, kā tas veidojas, mēs apskatāmies, ka vienu un to pašu ziņu 5 dažādi portāli pasniedz pavisam dažādā gaismā – izejot šim visam cauri, bērns pats sāk saprast. Un tad viņi man jautā – skolotāj, bet vai tā drīkst? Vai visā mūsu ziņu globālajā vidē tā vispār drīkst darīt? ” Elza Pfafrode, Līvānu 1. vidusskolas sociālo zinību un datorikas skolotāja.
Semināra gaitā vairrākkārt tika akcentēta arī medijos izmantotā valoda un rupjās gramatikas kļūdas, kas nereti maina mediju redzeslokā nonākušās ziņas uztveri, tādējādi provocējot nepatiesu ziņu rašanos, kas saistāms arī ar vispārējo izglītību valstī un cilvēku pašu paviršo attieksmi pret valodas lietojumu.
Kopumā semināra dalībnieki nonāca pie secinājuma ka, lai gan medijpratības pasniegšana skolēniem ir uzsākta nedaudz par vēlu, ņemot vērā straujo informāciju tehnoloģiju attīstību, tās nozīme ir vitāla ne vien veidojot drošu informatīvo telpu, bet arī izkopjot jaunās paaudzes kritisko domāšanu. Tika runāts arī par kopējo kvalitatīvas žurnālistikas līmeņa kritumu un informācijas uztvērēju pasaulizpratnes skatupunkta maiņu, kur lielākais uzsvars tika likts primāro uz katra personīgo atbildību par informācijas plūsmas ap sevi radīšanu.