Šogad mākslas simpozijs Raiņa mājā Berķenelē pulcējis 15 māksliniekus no dažādām Latvijas vietām, lai pieredzējušiem un jaunajiem māksliniekiem darbojoties kopā, taptu jauni mākslas un iedvesmas objekti. Pirmo, pirms divdesmit gadiem rīkoto mākslas simpoziju iniciatori bija Daugavpils novada Kultūras pārvaldes vadītāja Ināra Mukāne, Kultūras mantojuma daļas bijusī vadītāja Vanda Baulina un toreizējā muzeja direktore Inese Andiņa.
Raiņa mājas Berķenelē direktore Inese Bērziņa atklāj, ka daudzi no objektiem, kas atrodas Raiņa mājas dārzā, nav mainījušies laika ietekmē pat 20 gadu garumā, tādēļ svarīgs ir arī objektu izejmateriāls: “’Šie mākslinieki veic tā kā parka atjaunošanu – nu tā skaļi skan, bet glezno un veido vides objektus. Protams, ka te ir pārdomas par to, lai te izskatās tā kā tas Žaniņš (Žaniņš – Raiņa bērnības iesauka) pa taciņām ir gājis, kā tad būtu izskatījies. Svarīgi, lai tas vides objekts darbotos, lai tas būtu tāds, ko var paņemt, kustināt, kurā var ienākt iekšā, lai viņa būtu kaut kāds raksturs. Un nozīme ir arī materiālam – tātad metāls, koks un akmens, tās ir 3 lietas, kuras, ja tēlnieks ir izmantojis, tad nu tam ir kaut kāds mūžības stāsts.”
Iepriekšējo mākslas akciju laikā tapušie vides un mākslas objekti it kā savieno pagātni ar tagadni, jo visi darbi tapuši Raiņa daiļrades un Pliekšānu ģimenes dzīvesstāsta iespaidā. Arī šī gada simpozija dalībnieki, daudziem no kuriem šī ir pirmā reize apmeklējot Raiņa māju Daugavpils novadā, atzīst, ka iedvesmojas gan no paša Raiņa dzīvesstāsta un darbiem, bet vēl jo vairāk no vides, kas kādreiz iedvesmojusi arī Jāni Pliekšānu. Jaunā māksliniece no Daugavpils Meldra Kraukle iedvesmu smeļas gan no Raiņa daiļrades, gan Berķeneles mājas: “Rainis mācēja pateikt lietas tik ļoti skaistos vārdos, un arī neskaistas lietas skaistos vārdos, un tad tu no tā atsperies, un tev top kaut kas jauns. Arī vide, kur Rainis ir dzīvojis Berķenelē, tā ir vienkārši fantastiska – te nav laika ierobežojuma, te neviens tevi neaiztiek, zona telefonā pazūd, un tu vienkārši sāc dzīvot tagad un tūlīt, nevis kaut kur citur.”
Jauno mākslinieku idejas par vides objektu izveidi un iekļaušanu parka ainavā koordinē pirmo mākslas akciju Berķenelē dalībnieki mākslinieki Ivars Mailītis un Igors Dobičins Arī šīs mākslas akcijas dalībnieku uzdevums ir radīt mākslas darbus, kuriem ir simboliska saistība ar Berķeneli, Raini un dzejnieka daiļrades devumu Latvijas brīvvalsts tapšanā. Praktiska pielietojuma vides objektu simpozija laikā veidoja vietējā Daugavpils māksliniece Sanri (Sandra Poplavska), kura darbojās kā keramiķe: “Es veidoju vides objektus, kuru funkcija būs ķert mušas un odus, kuru šeit ir ļoti daudz.”
Simpozijā tapa arī Kalkūnes pagasta jauniešu un teātra studijas “Berķeneles kamolītis” darbi, jau pieminētais Sanri “Lietus ķērājs”, Vladislava Lazuko vides objekts “Ēnmiers”, kurā tika ievietots grafikas mākslinieces Dārtas Stafeckas apgleznotais katls, Līgas Merginas tēlniecības darbi par mātes tēmu, Ivara Mailīša veidotais “Zelta kamolīti”, Mairas Veisbārdes gleznas un Unas Libertes fotogrāfijas. Grafikas māksliniece Dārta Stafecka uzsvēra, ka plenērā pavadītais laiks bijis īpašs arī ar mākslinieku savstarpējo iepazīšanos: “No tā, no kā Rainis iedvesmojas, es arī iedvesmojos – no cilvēku attiecībām, no tā kas šeit ir, jo diezgan lielu enerģiju arī mākslinieki rada paši ap sevi, kad viņi darbojas kopā.” Mākslinieku darbi jau apskatāmi Raiņa mājas dārzā.