Ludzas TN Ciblas, Aglonas, Rēzeknes, Ludzas un Viļakas novadu 60 pedagogi un jaunieši pulcējās uz diskusiju. Interesantas un uz pārdomām rosinošas bija gan diskusijas viesu – Līgas Kondrātes, Gunta Rasima, Ingas Vanagas un Randas Ķeņģes – domas par valsti, zemi un cilvēkiem Latvijā, gan arī aktīvu un uzņēmīgu jauniešu – Valtera Murāna un Liānas Merņakas pieredzes stāsti par pašrealizēšanās iespējām Latvijā.

Diskusijas mērķis nebija rast atbildes uz jautājumiem, kāpēc mūsu valstī notiek lietas, kas mums vairāk vai mazāk nepatīk, bet gan, gaidot Latvijas simtgadi, likt domāt, kādus mērķus un vērtības mēs katrs izvirzīsim sev, ieejot valsts nākamajā simtgadē. Vai mēs katrs ar rūgtumu sirdī pārmetīsim valdībai zemās algas un pensijas, nepārdomāto nodokļu politiku, lauku skolu slēgšanu, vai būsim pilsoniski aktīvi, sāksim domāt un kritiski vērtēt ne tik daudz citu neizdarību, cik domāsim par savu ieguldījumu un devumu Latvijas valstij. Apgalvojumam, ka diskusija tika “ievirzīta pareizajās sliedēs” un “nedaudz atgādināja stagnācijas laika partijas kongresu”, gribētos oponēt. Patriotisms tāpat kā mīlestība ir iracionāls. Mīlestība ne vienmēr ir skaidrojama ar loģiskiem secinājumiem, tajā ir grūti atrast racionalitāti, jo mēs mīlam tāpēc, ka mīlam, vai mīlam neskatoties ne uz ko, mīlestība ir beznosacījuma. Tāpēc arī diskusijas viesu pamatojumi, kas balstījās uz emocijām, iekšējo pārliecību un attieksmi, likās ļoti pareizi, neapgāžami un tiem bija grūti oponēt. Kādus neapgāžamus argumentus var pretnostatīt pārliecībai, ka galvenā vērtība ir zeme, valoda, cilvēki, ka valsts ir katrs no mums?

Bet tas gan ir skaidrs, ka patriotisma jūtas skolēnos nevar ieaudzināt kampaņveidīgi, reizi gadā, novembrī, liekot skolēniem ieņemt miera stāju un dziedāt valsts himnu. Tāpēc ģimenei, izglītības iestādēm, ārpusskolas iestādēm, pašvaldībai un valstij jādod iespēja jauniešiem radoši izpausties un līdzdarboties. Jo mīlēt var to, ko pazīst, kas ir emocionāli tuvs un zināms. Cieņu cilvēks izjūt pret to, ko pats ir apzinājis un kā tapšanā pats ir piedalījies.

Projekta noslēgumā tapa divas brīnišķīgas izstādes. No 150 zīmējumu konkursam iesūtītajiem darbiem Ludzas novada BJC Skatuves mākslas studija “Pepilota” (pedagoģe S. Rimša) dalībnieki izveidoja sirsnīgu video sveicienu Latvijai dzimšanas dienā.

Fotokonkursā noteiktajos termiņos 16 autori iesniedza 49 fotogrāfijas. Tajās tika atklāts katra autora personiskais redzējums, sajūtas, kāds stāsts vai notikums, kas padara Latviju īpašu viņam. Fotogrāfiju māksliniecisko, saturisko un tehnisko izpildījumu vērtēja Ludzas novada BJC foto pulciņu pedagogi Irina Timofejeva un Edmunds Kadakovskis, kā arī pieaicinātā fotogrāfe (eksperte) Silvija Danelsone. Fotoizstāde tika atklāta 2. novembrī Ludzas TN, bet vēlāk darbi tika eksponēti Ludzas novada BJC.

Skolēnu grupā:

I vietu ieguva divu autoru darbi: Līgas Igovenas fotogrāfija “Dziesma manai zemei” un Anastasijas Višņakovas fotogrāfija “Latgale. Ludzas novads. Pilda.”, 25+ grupā – Dāvida Moriartija Lepika fotogrāfija “Sigulda, Siguldas novads, Vējupīte”.

II vieta: Amanda Pavlovska “Skats uz Ludzas baznīcu”, Līga Igovena “Strupuļu ģimene cep maizi”.

III vieta: Valērija un Marija Satibaldijevas “Rīts pie Lielā Ludzas ezera”, Sandra Dembovska “Būs medus”.

Skatītāju simpātiju balvu ieguva Agneses Kalvītes foto “Pļava – Ludzas piepilsēta” un Ingas Losevičas un Daces Rudzusīkas fotogrāfija ar PII “Pasaciņa” audzēkņiem. Konkursa organizatori pateicas Aivaram Zviedrim par vēsturisko Ludzas 800 gadu jubilejas svinību fotogrāfiju un visiem autoriem, kuri atbalstīja šo projektu. Ar foto konkursa uzvarētājiem organizētāji sazināsies personīgi.

“Labo darbu maratons” Ludzā nav noslēdzies, bet ir tikai sācies, jo izglītības iestāžu jaunieši līdz 2018. gada rudenim tiek aicināti iesasitīties “Labo darbu festivāla” norisēs. Ar festivāla nolikumu var iepazīties šeit.