Ludza vēstures pazinēju vidē tika dēvēta par Austrumeiropas Palestīnu, tādējādi atzīstot mācīto un reliģiozo ebreju darbību pilsētā. 1937. gadā Ludzā bija 3 sinagogas un 5 lūgšanu nami. Te tika mācīti ebreju vīrieši par rabīniem, skoloti Toras un citu reliģisku dokumentu apguvē un pētīšanā. Ludzas Lielā sinagoga bija galvenā lūgšanu vieta, kur notika dziedājumi, Toras lasījumi, reliģiskie riti un kur drīkstēja lūgties arī sievietes atsevišķā tam paredzētā telpā.
Latvijas valsts vēstures arhīva izziņā minēts, ka Ludzas Lielā sinagoga ir celta 1800. gadā kā koka ēka. Apmēram 19. gadsimta 3. ceturksnī, kad ēkai radušās tehniskas problēmas, tā tika apšūta ar māla ķieģeļiem. Ludzas Lielā sinagoga ir viena no retajām ēkām, kas netika skarta Ludzas lielā ugunsgrēka laikā 1938. gadā, kad izdega viss pilsētas centrs. Ēka izmantota kā dievnams līdz 80-to gadu beigām un saglabājusi autentisku telpu plānojumu (priekštelpa, galvenā lūgšanu telpa, uzejas kāpnes uz 2. stāvu un sieviešu lūgšanu telpa, palīgtelpa (domājams, svēto rakstu mācību telpa) un visus galvenos iekārtas priekšmetus vai to daļas, kas ir unikāli ebreju kultūras 18.–19. gs. kulta priekšmeti (Bima ar pulti, AronKodeš Toras glabāšanai, lasāmās pultis, galdi un soli BeisMidraš (mācību telpai), soli sieviešu telpai).
Ludzas ebreju kopiena beidza pastāvēt Otrā pasaules kara laikā, 1941. gadā, kad Ludzas geto tika nošauti ap 1200 cilvēku. Ludzas Lielā sinagoga šajā laikā tika izmantota kā visu šo cilvēku dievnams, kas līdz ar to uzskatāms par vienu no tiešākajām Otrā pasaules kara noziegumu pret cilvēci liecībām.
Šobrīd Sinagoga netiek izmantota ne kā lūgšanu vieta, ne kā tūrisma objekts sava sliktā tehniskā stāvokļa dēļ. Sinagoga ir iekļauta tūrisma takā „Izziņu taka „Pa ebreju tautas pēdām Ludzā””, taču šī taka paredz sinagogas apskati tikai no ārpuses.
2013. gada novembrī Ludzas Lielā Sinagoga ir iekļauta valsts kultūras pieminekļu sarakstā kā unikāls koka arhitektūras piemineklis, turklāt atrodas Ludzas vecpilsētas teritorijā, kas ir viens no pieciem pilsētbūvniecības pieminekļiem valstī.
Ar mērķi saglabāt kultūrvēsturisko mantojumu un nodrošinātu kvalitatīvu kultūras pakalpojumu pieejamību sabiedrībai, 2014. gada nogalē Ludzas novada pašvaldība ir uzsākusi projekta Nr. ERZLV04/GSKMS/2013/09„Ludzas Lielās sinagogas restaurācija un ebreju garīgā mantojuma atdzimšana” īstenošanu. Projekta ietvaros tiks veikti sinagogas ēkas restaurācijas darbi gan ārpusē, gan iekšpusē, saglabājot ēkas autentiskumu, īpašu uzmanību pievēršot koka detaļu saglabāšanai un restaurācijai. Projekts tiks īstenots sadarbībā ar Hordalandas Muzeju centru (Norvēģija). Pēc projekta realizācijas renovētajā Ludzas Lielajā sinagogā tiks veidota Ludzas Novadpētniecības muzeja filiāle un tajā būs izvietotas četras ekspozīcijas: Ludzas geto ekspozīcija, fotogrāfa Vulfa Franka un kinodokumentālista Herca (Gercela) Franka darbu multimediālo ekspozīcija, Ludzas ebreju vēstures audiovizuālo ekspozīcija un ebreju dzīves un ticības ekspozīcija. Projekta kopējais budžets ir 250 000 EUR.
Lai ieceri īstenotu un ēka varētu funkcionēt, vēl nepieciešams izveidot pieslēgumu pie ūdensvada un kanalizācijas tīkliem, ierīkot elektroapgādes, zibens aizsardzības un ugunsdzēsības signalizācijas sistēmu, veikt sinagogas iekārtas un mēbeļu restaurāciju, izveidot ekspozīcijas un iegādāties ekspozīciju aprīkojumu. Tam nepieciešami papildus finanšu līdzekļi – 150 000 līdz 180 000 EUR.
Novada pašvaldība aicina ikvienu, kas var un vēlas ieguldīt savu artavu unikāla kultūras pieminekļa saglabāšanā un kultūras vērtību popularizēšanā, ziedot naudu, pārskaitot to pašvaldības ziedojumu kontā ar norādi „Ludzas Lielās sinagogas ēkas rekonstrukcijai”:
Ludzas novada pašvaldība
Reģ. Nr.90000017453
AS „Citadele banka”
LV64PARX0002240270004