Jāatzīmē, ka tā ir pirmā grāmata, kura pilnībā veltīta Daugavpils teātrim. Tās ietvaros pastiprināta uzmanība tiek veltīta tieši teātra vēsturei – tā kāpumiem un kritumiem, likvidēšanas briesmām un cerību pilnai atdzimšanai. Bez vēsturiskiem faktiem tiek apskatīta arī Daugavpils teātra repertuāra daudzveidība laiku griežos, un tas, kā mainījusies teātra loma pilsētas multikulturālās sabiedrības acīs.

Silvija Geikina raksta: „Ielūkojoties vēstures lappusēs, redzam, ka ir bijuši periodi, kad teātris uzkāpis gandrīz vai pašās augstākajās mākslas virsotnēs un licis par sevi runāt visai Latvijai, ir bijuši laiki, kad teātris izmisīgi centies pārvarēt līdzenuma grūtības, un ir bijis arī tā, ka iestudējumu mākslinieciskais līmenis bijis tik zems, ka licis runāt par teātra likvidēšanu vai reorganizāciju. (...)Pēdējos gados Daugavpils teātrī vērojama mākslinieciska augšupeja, un Latvijas teātru kopainā Daugavpils teātris sāk ieņemt savu mākslinieciski nozīmīgu un savdabīgu vietu.”

Prezentācijas pasākumā Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis atcerējās vēsturi. Laikā, kad inteliģence cīnījās par teātra atjaunošanu kultūras ministrs teica : “Atvērt viegli, bet kā vērsim ciet?” Laiks rāda, ka nekas nav jāver ciet, teātris strādā un attīstās. Pašvaldība sniedz visa veida atbalstu, jo tādas kultūras iestādes ir ļoti svarīgas pilsētai.

Grāmata „Daugavpils teātris” tapusi sadarbībā ar Daugavpils pilsētas domes finansiālu atbalstu.