Jaunas uzbrauktuves, pielāgotas tramvaju pieturas un lifti sabiedriskajās ēkās — pēdējos gados Daugavpilī īstenoti vairāki infrastruktūras uzlabojumi, lai cilvēki ar kustību traucējumiem varētu pārvietoties patstāvīgāk. Tomēr ikdienas pieredze liecina, ka ne visi šķēršļi ir novērsti. Dažviet pārvietošanos apgrūtina neērti izvietotas autostāvvietas, bet ziemā pat speciāli izbūvētas nobrauktuves var kļūt nepieejamas sniega un ledus dēļ.
SIA “Mediastrims” projekta “Spītējot liktenim: invaliditāte nav spriedums” ietvaros turpina stāstīt par cilvēkiem, kurus dzīves grūtības nav spējušas salauzt.
Daugavpils invalīdu sporta biedrības “Solis Plus” priekšsēdētājs Ēriks Kovaļčuks, kurš kopš 2003. gada pārvietojas ratiņkrēslā, atzīst, ka pilsētas infrastruktūra pēdējo gadu laikā ir būtiski uzlabojusies. Viņš gandrīz katru dienu dodas uz pilsētas centru un izmanto sabiedrisko transportu. Ēriks pozitīvi vērtē mūsdienīgos tramvajus, kuros ir paredzētas vietas cilvēkiem ratiņkrēslos, kā arī transporta darbinieku attieksmi. Tomēr atsevišķās pilsētas vietās joprojām pastāv problēmas, kas var ietekmēt ne tikai pārvietošanās ērtumu, bet arī drošību.
Viena no šādām vietām atrodas Smilšu ielā. Ēriks norāda, ka pie gājēju pārejas novietotās automašīnas ierobežo redzamību, tādēļ cilvēkam ratiņkrēslā ir grūti laikus pamanīt tuvojošos transportlīdzekļus.
“Kad es braucu no autostāvvietas puses un šeit stāv automašīnas, es neredzu transportlīdzekļus, kas brauc pa šo Smilšu ielas posmu. Dažreiz es varu ieraudzīt automašīnu, kad jau atrodos pie gājēju pārejas,” situāciju skaidro Ēriks.
Viņš uzsver, ka šādos apstākļos nav iespējams būt pārliecinātam, vai autovadītājs cilvēku ratiņkrēslā ir laikus pamanījis. Viens no iespējamajiem risinājumiem būtu pārskatīt automašīnu novietošanas iespējas tiešā gājēju pārejas tuvumā, lai uzlabotu redzamību visiem satiksmes dalībniekiem.
Vēl viena problēma, ar kuru saskaras cilvēki ratiņkrēslos, ir sniega tīrīšana ziemas periodā. Kā piemēru Ēriks min pieturu “Kultūras pils”, kur ir izbūvēta nobrauktuve nokļūšanai līdz tramvaja pieturai. Kamēr laikapstākļi ir labvēlīgi, tā nodrošina ērtu pārvietošanos. Taču pēc snigšanas situācija mēdz mainīties.
Turklāt šādos apstākļos tramvaja vadītājam var nebūt iespējams pilnībā nolaist uzbrauktuves rampu. Tas nozīmē, ka pat infrastruktūra, kas sākotnēji izbūvēta atbilstoši cilvēku ar kustību traucējumiem vajadzībām, bez pienācīgas uzturēšanas var zaudēt savu funkcionalitāti.
Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Igors Prelatovs pilsētas vides pieejamību kopumā vērtē kā apmierinošu, vienlaikus atzīstot, ka uzlabojumi ir jāturpina. Viņš skaidro, ka, īstenojot pilsētas infrastruktūras projektus, pašvaldība pievērš uzmanību arī cilvēku ar kustību traucējumiem vajadzībām. Lai labāk izprastu ikdienas pārvietošanās grūtības, Prelatovs pats izmēģinājis pārvietošanos ratiņkrēslā pilsētas centrā. Pēc šīs pieredzes atsevišķās vietās veikti ietvju un pandusu uzlabojumi. Pašvaldība sadarbojas arī ar cilvēku ar invaliditāti organizācijām, uzklausot to ieteikumus un priekšlikumus.
Viens no būtiskākajiem pašlaik īstenotajiem projektiem ir Vienības nama pielāgošana cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Ēkā paredzēta lifta izbūve, un raidījuma tapšanas laikā noritēja lifta šahtas sagatavošanas darbi. Tāpat plānots nodrošināt pieejamību no Saules ielas puses. Prelatovs atzīst, ka lifta izbūve ir finansiāli ietilpīgs process, tomēr pašvaldības mērķis ir pakāpeniski nodrošināt pieejamību visās tās iestādēs. Viņš norāda, ka līdz šim cilvēkiem ar kustību traucējumiem ne vienmēr bijusi iespēja apmeklēt Vienības namā un teātrī notiekošos pasākumus. Paredzēts, ka pēc plānoto darbu pabeigšanas šīs iespējas būtiski paplašināsies. Raidījumā izskanēja prognoze, ka uzlabojumi varētu būt pieejami aptuveni pēc gada.
Infrastruktūras pielāgošanā iesaistās ne tikai pašvaldība, bet arī privātais sektors. Viens no piemēriem ir tirdzniecības centrs “Ditton”, kurā jau sākotnēji paredzēti dažādi risinājumi cilvēkiem ar kustību traucējumiem. SIA “Ditton Nams” valdes priekšsēdētājs Māris Kursītis skaidro, ka tirdzniecības centrā ir ierīkoti pandusi, lifti un pielāgotas labierīcības, lai apmeklētāji varētu izmantot piedāvātos pakalpojumus neatkarīgi no pārvietošanās iespējām. Tirdzniecības centrā darbojas divi lifti, kuru izmēri ļauj pārvietoties arī cilvēkiem ratiņkrēslos. Lielākajā daļā paviljonu pieejamas pielāgotas labierīcības, kuras var izmantot arī vecāki ar maziem bērniem.
Kursītis uzsver, ka uzņēmums infrastruktūras uzlabojumus finansē no saviem līdzekļiem un regulāri uzklausa apmeklētāju ieteikumus. Taču dažreiz ir arī sadarbības partneri. Viens no piemēriem ir autosstāvvietu pārkārtošana Sakņu ielas pusē. Pēc cilvēku ar invaliditāti ierosinājuma, sadarbojoties ar pašvaldību un transporta komisiju, tika mainīta automašīnu novietošanas kārtība atsevišķās vietās, lai nodrošinātu ērtāku piekļuvi. Tāpat veikti uzlabojumi āra autostāvvietā, padarot to plašāku un pieejamāku cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Lai gan Daugavpilī pēdējos gados veikti vairāki būtiski uzlabojumi, cilvēku ar kustību traucējumiem pieredze apliecina, ka pieejamas vides veidošana nebeidzas ar jaunu pandusu, liftu vai ietvju izbūvi. Tikpat svarīga ir infrastruktūras ikdienas uzturēšana, satiksmes drošība un iespēja cilvēkiem ar invaliditāti pašiem norādīt uz problēmām. Ērika Kovaļčuka pieredze rāda, ka sadarbība starp iedzīvotājiem un pašvaldību var dot konkrētus rezultātus. Piemēram, pēc cilvēku ar invaliditāti organizāciju iesniegumiem tika uzlabots Rīgas ielas posms pie tirdzniecības centra “Solo”, kur agrāk ietvju apmales apgrūtināja pārvietošanos ratiņkrēslā. Šobrīd šajā vietā pārvietošanās kļuvusi ievērojami ērtāka.
Daugavpils piemērs apliecina, ka pieejamas pilsētvides veidošana ir nepārtraukts process. Lai gan daļa šķēršļu jau novērsta, citi vēl gaida risinājumus. Un tieši cilvēku, kuri ikdienā izmanto pielāgoto infrastruktūru, pieredze var palīdzēt noteikt, kur uzlabojumi nepieciešami visvairāk.
Pilna raidījuma versija būs skatāma 30. oktobrī LRT+ kanālā. Projekta materiāli būs pieejami SIA “Mediastrims” platformās: LRT+ televīzijā, LRT+ YouTube kanālā, portālos www.lat.grani.lv un www.grani.lv un portāla sociālajos tīklos. Materiālī tiks izplatīti sadarbībā ar reģionālajiem mediju partneriem – radio “Alise plus”, Divu krastu radio, Latgales Reģionālo televīziju un laikrakstu “Latgales laiks”.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījumu “Spītējot liktenim: invaliditāte nav spriedums” saturu atbild SIA "Mediastrims".
 |