Par galvenajiem aizejošā gada notikumiem un plāniem nākamajā gadā laikraksta “СейЧас” žurnalists runā ar Daugavpils domes priekšsēdētāju Jāni Lāčplēsi.
– Lāčplēša kungs, nosauciet, Jūsuprāt, svarīgākos aizejošā gada notikumus.
– Pirmkārt, nevaru neatzīmēt, pilsētas iedzīvotāju atbalsta programmu uzsākšanu. Aizvadot gadu, man prieks apzināties, ka visi 1. līdz 8. klašu skolnieki saņem bez maksas pusdienas Daugavpils skolās. Ir palielinājies audzēkņu skaits skolās, īpaši pirmklasnieku. Tas liecina par to, ka pašvaldības sniegtais atbalsts ģimenēm ar bērniem piesaista iedzīvotājus no citām pašvaldībām.
2014. gadā tika pieņemts lēmums par to, ka pensionāri, kas vecāki par 70 gadiem, varēs izmantot sabiedrisko transportu bez maksas. Šis pakalpojumus ļauj pensionāriem dzīvot aktīvāku dzīvi.
Bija daudz projektu, pateicoties kuriem pilsēta mainījās. Protams, ceļu remontu un komunikāciju rekonstrukcijas projekti rada iedzīvotājiem pagaidu neērtības, bet tagad pat pilsētas viesi izsaka komplimentus par pilsētas infrastruktūru.
Ir patīkami, ka ne tikai pašvaldība, bet arī vietējie uzņēmumi attīstās realizējot investīciju projektus. Esmu gandarīts par samontēto lokomotīves vagona prototipu, kuru varēju apskatīt pagājušajā gadā. Tranzīta jomā šobrīd ir grūtības, bet esmu pārliecināts, ka tās ir īslaicīgas. Tādi projekti, kā vagonu montāžas cehs – ir ilglaicīga iniciatīva, kuras mērķis ir tirgus iekarošana un savu pozīciju stiprināšana.
Drīzumā pilsētā tiks būvēts kokskaidu granulu ražošanas uzņēmums. Tās ir lielas investīcijas, saražotais produkts tiks eksportēts. Daugavpils dome sniedz atbalstu jauniem un jau esošajiem uzņēmumiem, galvenokārt, sniedzot informāciju par attīstības projektiem un piedāvājot iespēju piedalīties projektos. Tie ir vienīgie rīki, kas mums ir , bet arī tie ir svarīgi. Piemēram, Baltkrievijas vēstnieks Latvijā pēdējās tikšanās reizē pastāstīja, ka Baltkrievijā uzņēmēji infrastruktūru veido uz sava rēķina. Daugavpilī to uzņemas pašvaldība.
– Kādi projekti 2014. gadā netika realizēti un kāpēc?
– Tādi projekti ir. Iemesli, kādēļ netika realizēti projekti ir novēršami. Piemēram, mēs gribējām veikt bērnu rotaļu laukuma rekonstrukciju Daugavpils Centrālajā parkā. Izsludinājām iepirkumu, kā rezultātā pretendentu noteiktā cena bija neadekvāti augsta. Ņemot vērā, ka budžeta līdzekļu izmantošanai pieejam racionāli un rūpīgi, tika nolemts atlikt projekta realizāciju līdz nākošajam gadam. Mums ir laiks projektu uzlabot un rezultātā tas būs labāks nekā sākotnējais.
– Par to, ka uzņēmēji, piedaloties pašvaldības konkursos un iepirkumos, sadārdzina cenu, mēs runājām 2013. gada beigās. Tiešām līdz šim brīdim nekas nav mainījies?
– Vēl kā ir mainījies! Ir vairāki projekti, kurus realizējot, mēs neiztērējām ne vienu eiro virs noteiktā plāna. Gluži otrādi, ieekonomējām apmēram 700 tūkst. eiro. Šos līdzekļus izmantosim papildus projektiem iedzīvotāju interesēs. Diemžēl, mūsu priekšgājējiem bija tradīcija slēgt būvdarbu līgumus par summām, kuras zināmi pārsniedza sākotnējo tāmi. Mēs dažus līgumus ar mākslīgi sadārdzinātām cenām neparakstījām un uzņēmēji uzreiz saprata signālu, ka turpmāk tā vairs nebūs. Mēs nerealizēsim projektus par jebkādu cenu un nepamatoti nepārmaksāsim. Pat tādos sarežģītos projektos, kā jaunu tramvaju iegāde, kur termiņi bija ierobežoti, mums izdodas iegūt iepirkuma gaitā labāko cenu un sekmīgi īstenot plānoto dzīvē.
– Runājot par projektiem. Pēdējā laikā dome apstiprina iniciatīvas, kuru ietvaros izmantojot Eiropas fondu līdzekļus ir iespēja braukt uz ārzemēm pieredzes apmaiņā, piedalīties konferencēs…Nekādu taustāmu rezultātu tas nedod. Krīzes laikā to pat aizliedza darīt. Vai nav labāk šos līdzekļus novirzīt celtniecībai?
– Ticiet man, ja mums ir iespēja novirzīt Eiropas naudu infrastruktūras attīstībai, celtniecībai vai remontam, tad mēs to darām. Bet ir programmas, kuru ietvaros līdzekļi ir paredzēta tikai pieredzes apmaiņai un braucieniem. Piemēram, Erasmus+. Šīs programmas projekti neparedz pat savus ieguldījumus. Daudzas Daugavpils skolas raksta projektus, atrod sadarbības partnerus Eiropā un kopīgi realizē savas idejas. Es uzskatu, ka šī pieredze ir noderīga gan skolniekiem, gan skolotājiem. Ja ir tāda iespēja, kāpēc to neizmantot?
– Priekšsēdētāja kungs, Jums ir iedzīvotāju pieņemšanas laiki personīgajos jautājumos. Kas visvairāk uztrauc iedzīvotājus un vai ir iespēja atrisināt viņu problēmas?
– Pie manis uz pieņemšanu pārsvarā nāk divas iedzīvotāju kategorijas. Pirmā iedzīvotāju kategorija lūdz palīdzību finanšu problēmu risināšanā, galvenokārt, lūdz segt komunālos maksājumus. Tādu problēmu risināšanas sistēma mūsu pašvaldībā jau ir izveidota. Ja tās ir maznodrošinātas personas vai citas kategorijas sociālā riska grupas pārstāvji, tai ir paredzēti pabalsti no pilsētas budžeta. Ja cilvēkam ir īslaicīgas finansiālās grūtības, tad Daugavpils siltumtīkli un DdZKSU noslēdz vienošanos par saņemto pakalpojumu apmaksas atlikšanu. Šajā gadījumā mana personīgā klātbūtne nav nepieciešama.
Otra grupa – iedzīvotāji, kuriem nepieciešama medicīniskā palīdzība, bet nav iespējas apmaksāt to. Reaģējot uz daudziem lūgumiem pēc šāda veida palīdzības, mēs veicām grozījumus pašvaldības saistošajos noteikumos un šobrīd iedzīvotājiem ir iespēja saņemt līdz 1500 eiro plānoto operāciju apmaksai un līdz 715 eiro gadījumos, kad valsts apmaksātas operācijas gaidīšanas laiks mazāks par pieciem mēnešiem.
– Domes revīzijas komisija turpina pārbaudīt pašvaldības uzņēmumu darbu?
– Protams. Nevaru apgalvot, ka visi veic savus pienākumus ideāli, tāpēc darbs revīzijas un audita nodaļai ir un būs. Konstatētie trūkumi nepaliek bez manas uzmanības un pārbaudīto uzņēmuma vadītāju reakcijas.
– Kas iedzīvotājus gaida 2015. gadā?
– Es un mani kolēģi centīsimies īstenot vēl vairāk projektu un labu ideju iedzīvotāju labā. Paplašināsim sociālās palīdzības pakalpojumu klāstu trūcīgajiem. Visticamāk, ka jau nākošajā gadā tiks atrisināts jautājums par skolnieku bezmaksas braukšanu visā Daugavpils sabiedriskajā transportā. Risināsim pilsētas labiekārtošanas jautājumus - tiks izveidotas jaunas pludmales un atpūtas vietas. Protams, turpināsim darbu infrastruktūras attīstībai. Kopumā darīsim visu, lai mūsu pilsētā būtu patīkami dzīvot un atpūsties.
– Kāds būs Daugavpils budžets 2015. gadā? Cīņa ar valdību par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali pašvaldībās ir zaudēta?
– Es tā neteiktu. Budžeta ienākumi jaunajā gadā ir ieplānoti lielāki nekā aizejošajā gadā. Neskatoties uz to, ka 2014. gadā mēs vairākas reizes veicām grozījumus budžeta palielināšanai, domāju, tendence saglabāsies arī 2015. gadā.
Bija vairāki iespējamie varianti par līdzekļu apmēru, kuru varēja saņemt mūsu pilsēta nākošajā gadā. Rezultātā mēs pie diezgan laba varianta.
– Lāčplēša kungs, pagājušajā gadā pēc Jūsu iniciatīvas pašvaldības struktūrvienību darbinieki varēja paņemt brīvu dienu pareizticīgajos Ziemassvētkos, vai nākošajā gadā Jūs nemainīsiet savu nostāju šajā jautājumā? Un kāda ir Jūsu prognoze, vai 2016. gada 7. janvāris būs oficiāla brīvdiena valstī?
– Es ļoti ceru, ka 2015. gada laikā Saeima pieņems likumprojektu šajā jautājumā. Mēs visi zinām, cik grūti virzās šis jautājums mūsu parlamentā. Varu apgalvot, ka Saeimā ievēlētie “Latgales partijas” deputāti atbalstīs pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētku iekļaušanu svinamo un brīvo dienu sarakstā.
Mana nostāja ir nemainīga. Visi pašvaldības darbinieki varēs paņemt brīvu dienu 7. janvārī. Ceru, ka pārējie darba devēji arī būs pretimnākoši saviem darbiniekiem.
– Ko Jūs gribētu novēlēt Daugavpils pilsētas iedzīvotājiem Jaunajā gadā?
– Laimi. Es vēlos, lai iedzīvotāji būtu laimīgi, lai mācētu priecāties par vienkāršām lietām, lai smaidam iemeslu būtu vairāk nekā satraukumam.
Laimīgu Jauno gadu! Vēlu neaizmirstamus un jaukus svētkus!