 |
Rīgas ielas svētki šogad, līdzīgi kā tas bija iepriekšējos gados, ir ļoti daudzveidīgi un krasi atšķiras no citiem pasākumiem. Arī ar savu neiztrūkstošo iešanu laiku dziļumos, līdz pat mūsu aizvēsturei.
Volkovščiznas pilskalns. Lielā upe Daugava kopš senseniem laikiem ir ūdens ceļš, kura tuvumā cilvēki būvēja sev dzīves vietas. Tas bija izdevīgi, tas bija parocīgi. Ap šo upi ir gan vēlā akmens laikmeta, gan vēl 12. gs. celti pilskalni/apmetnes.
Ja pilskalni ir visapkārt, vai tāda nav Daugavpils pilsētā? Vai tiešām te nekā nebija līdz Livonijas karam, kad šeit tika izveidota jaunā Dinaburga?
Protams, Daugavpilij ir arī senāka vēsture. Par to liecina Daugavpils pilsētas teritorijā vienīgais pilskalns – Volkovščiznas (no tā līdz Daugavai pa taisno 1,5 km).
Tas bija ierīkots kalna vienā malā, pacēlās virs apkārtnes 10 metri. Tas nav maz, Jersikas pilskalns paceļas 18 metri. Ap Volkovščiznas pilskalnu bija terase, aizsargrāvis, augšā 50×30 metru liels plakums. Kas un kad tur dzīvoja, precīzi nevar pateikt. Ja salīdzina ar citiem pilskalniem apkārt, tad – senie latgaļi.
Ja gribam šobrīd apskatīties, kur šis pilskalns bija, jāiet no Dunduru ielas uz ziemeļiem aiz tā saucamajiem Karpu dīķiem. Kad tos 1959.–1960. gadā izveidoja, aizsargdambjiem un citām vajadzībām tika norakts turpat esošais pilskalns.
Ko darīt? Šobrīd mēs varam informēt par šo seno vietu. Iztēloties, kā senie cilvēki dzīvoja. Kā viņi bija apģērbti, kā bruņoti. Kādas dziesmas dziedāja.
Ļūbasta pilskalns. Ja Volkovščiznas pilskalns bija Daugavpils pilsētas ziemeļaustrumu malā, tad jaunatklātais Ļūbasta pilskalns ir jau aiz pilsētas, tās rietumu pievārtē.
Lai tur ir vai kā, bet šobrīd Ļūbasta pilskalns ir Daugavpils pilsētai pats tuvākais. Ziņas, ka te varētu būt pilskalns, speciālistiem-arheologiem tika paziņotas 2020. gada izskaņā. Kad nākamā gada pavasarī tika apsekota šī vieta, tika konstatēts, ka tas neapšaubāmi ir pilskalns.
Ļūbasta pilskalns ir turpat blakus dzelzceļa apvedceļam, Jaunušānu upes kreisajā krastā.
Pilskalns ir 6 m augsts, tam visapkārt ir divi vaļņi un divi grāvji. Pa taisno no pilskalna līdz Daugavai ir 1 km. Tur, pie Likteņupes, ir seno latgaļu kapulauks.
Ļūbasta ir viens no tiem pilskalniem, kas ir saglabājies līdz mūsdienām neizpostīts un neizmainīts. No šī pilskalna līdz Daugavpils pilsētas robežai ir 2 km.
Lasiņu pilskalns. Gan Daugavas Latgales, gan Augšzemes pusē īpašumi piederēja Plāteru un Plāteru-Zībergu dzimtām, bet Augšzemē saimniekoja Hāni, Etingeni, taču lielākie zemes īpašnieki bija Engelharti. Viņu muižas stiepās gar Daugavas kreiso krastu no Kaplavas līdz Lasenbergai.
Lasenbergas muižas kungu māja bija augsta kalna galā, no kura labi varēja redzēt upes otrā krastā esošos militāros objektus un Daugavpils Jaunbūves augstākās ēkas.
Lasenbergas vārds deva nosaukumu arī te netālu atklātajam pilskalnam – Lasiņu pilskalns. Tas ir 500 m uz austrumiem no bijušās muižas un 500 m no Daugavas krasta. Pilskalns izvietojies senajā stāvkrastā, uz upi tekoša strauta malā. Pirmā informācija par šo pilskalnu ir no 20. gs. 30. gadiem.
Lasiņu pilskalns ierīkots strauta veidotas pastāvas gravas rietumu pusē. Citās pusēs pilskalns virs tuvākās apkārtnes paceļas tikai 4–5 m augstumā. Pilskalns ir ieapaļš, tā plakums ir 40 m x 43 m. Ap pilskalnu ir daļēji saglabājušies vaļņi, grāvji, terases. Pilskalns bojāts ar vairākiem kara laiku rakumiem.
Pilskalna plakumā, nogāzēs un dažās pakājēs konstatēts intensīvs kultūrslānis, kurā atrasts tīkla gremds, no māla veidota vērpjamā skriemeļa puse, bezripas trauku lauskas (gludās, gludinātās, ar iespiedumiem rotātās, švīkātās), kas ļauj Lasiņu pilskalnu datēt ar I g. t. p. m. ē. – m. ē. I g. t.
Nāc 12. septembrī uz Rīgas ielas svētkiem, nenožēlosi! Tie sāksies 20.00 un ilgs līdz pusnaktij. Rīgas ielas garumā būs 25 lokācijas, katra dažādākā žanrā un ar citādu noskaņu. Lokācija ar numuru 20 (Skulptūru dārzā) stāstīs un rādīs par mūsu pilsētā vienīgo (Volkovščiznas) pilskalnu, seno latgaļu sadzīvi un gara spēku.
 |
AICINĀJUMS POLITISKAJĀM PARTIJĀM UN APVIENĪBĀM
Rīgas ielas svētki ir mākslas, radošuma, mūzikas un cilvēku kopābūšanas svētki. To daudzkrāsainība ir mūsu pilsētas un cilvēku daudzveidība, nevis politisko spēku sacensības platforma.
Tāpēc aicinām arī politisko partiju un apvienību aktivitātēs saglabāt svētku kopējo vizuālo un emocionālo identitāti — būt daudzkrāsainiem, radošiem un klātesošiem, bet neuzbāzīgiem un destruktīviem.
Lūdzam izvairīties no kardinālām vizuālām vai saturiskām izmaiņām, pārmērīgas politiskās reklāmas un tādām aktivitātēm, kas varētu mainīt Rīgas ielas svētku būtību vai traucēt pasākuma mākslinieciskajai norisei.
Atcerēsimies, ka cilvēki šajos svētkos nāk nevis pēc ikdienas politikas, reklāmas vai komerciāliem vēstījumiem, bet gan pēc mākslas veldzes, mūzikas, satikšanās, prieka un kopīgas pilsētas sajūtas.