 |
SIA “Mediastrims” turpina projekta “Digitālie bērni: 21. gadsimta jaunieši” realizāciju. Projekta ietvaros jauniešiem tika uzdots jautājums, kā viņi justos, ja piecas dienas nebūtu pieejams internets. Daļai jauniešu šāda situācija šķistu izaicinājums, citi to uztvertu kā iespēju atpūsties, vairāk komunicēt klātienē vai pievērsties citām nodarbēm.
Ar jauniešu atbildēm tika iepazīstināta Daugavpils Universitātes Izglītības un psiholoģijas katedras docente, psiholoģe-konsultante Tatjana Uzole. Sarunā viņa skaidroja, ko šādas atbildes atklāj par jauniešu digitālajiem paradumiem, kā pamanīt atkarības riskus un kāpēc mūsdienās īpaši svarīga kļūst apzināta tehnoloģiju lietošana.
Robeža starp ieradumu un atkarību var būt ļoti slidena
Psiholoģe norāda, ka mūsdienās cilvēki faktiski dzīvo vidē, kurā digitālās tehnoloģijas ir kļuvušas par ikdienas nepieciešamību. Telefons, internets un sociālie tīkli vairs nav tikai izklaide – tie ir saziņas, mācību, darba un informācijas iegūšanas rīki. Tomēr tieši tāpēc robeža starp aktīvu lietošanu un atkarības risku var kļūt ļoti neskaidra.
Kā vienu no vienkāršākajiem veidiem, kā pārbaudīt savu attieksmi pret telefonu, psiholoģe min situāciju, kad cilvēks nejauši atstāj telefonu mājās. Ja reakcija ir mierīga, tas var liecināt par kontroli pār situāciju. Savukārt, ja rodas spēcīgs nemiers, vēlme nekavējoties atgriezties, spriedze vai sajūta, ka bez telefona nav iespējams funkcionēt, tas jau var būt brīdinājuma signāls.
Pēc speciālistes domām, svarīgs nav tikai pie ekrāna pavadīto stundu skaits. Jāvērtē arī cilvēka emocionālais stāvoklis, miegs, interese par apkārtējo pasauli un spēja būt klātesošam reālajā dzīvē.
Sociālie tīkli var pastiprināt trauksmi un vēlmi salidzināt sevi ar citiem
Runājot par sociālo tīklu ietekmi uz bērniem un jauniešiem, Tatjana Uzole uzsver, ka viens no būtiskiem riskiem ir pastāvīga salīdzināšana. Sociālajos tīklos cilvēki bieži redz citu “skaistāko” dzīves pusi – veiksmīgus mirkļus, ceļojumus, sasniegumus un ideālus attēlus. Tas var radīt sajūtu, ka paša dzīve nav pietiekami interesanta, veiksmīga vai vērtīga.
Vēl viens būtisks risks ir tā sauktais FOMO (saīsinājums no angļu valodas Fear Of Missing Out) jeb bailes kaut ko palaist garām. Ja jaunietim visu laiku šķiet, ka viņam jābūt tiešsaistē, lai nepalaistu garām informāciju, sarunu vai notikumu, tas var veicināt trauksmi un iekšēju spriedzi.
Psiholoģe norāda, ka tieši tāpēc par sociālo tīklu ietekmi uz bērnu un jauniešu mentālo veselību ir jārunā arvien vairāk – nevis lai demonizētu digitālo vidi, bet lai palīdzētu veidot veselīgākus paradumus.
Atkarības pazīmes: miega traucējumi, aizkaitināmība un nemiers
Viena no pazīmēm, kas var liecināt par atkarību, ir telefona izmantošana vēlu vakarā vai naktī. Ja jaunietis guļ ar telefonu blakus, izmanto austiņas, turpina skatīties saturu zem segas un nespēj nolikt ierīci malā, tas var ietekmēt miega kvalitāti.
Savukārt nepietiekams miegs var izpausties kā nogurums, aizkaitināmība, grūtības koncentrēties un emocionāla nestabilitāte. Psiholoģe uzsver, ka šādās situācijās svarīgi runāt ne tikai par problēmu, bet arī par profilaksi.
Viens no praktiskiem ieteikumiem ir izveidot konkrētu vietu, kur telefons tiek nolikts pirms gulētiešanas, un vismaz stundu pirms miega tam nepieskarties. Šo laiku var izmantot dušai, lasīšanai, pārdomām, dienas izvērtēšanai vai vienkārši mierīgai atpūtai.
Digitālais detokss palīdz ieraudzīt reālo dzīvi
Komentējot jauniešu atbildes, ka dzīve bez interneta varētu būt gan izaicinājums, gan atvieglojums, psiholoģe norāda – abas reakcijas ir saprotamas. Pirmajās dienās bez telefona daudziem var būt grūti pierast pie jaunās situācijas, taču pēc kāda laika cilvēks sāk vairāk pamanīt apkārtējo vidi, citus cilvēkus un savas patiesās intereses.
Pēc Tatjanas Uzoles domām, ikvienam cilvēkam (ne tikai jauniešiem) reizēm ir nepieciešams samazināt digitālo slodzi, lai prāts varētu atpūsties no nepārtrauktas informācijas plūsmas.
Tas nenozīmē pilnībā atteikties no tehnoloģijām. Drīzāk runa ir par spēju apzināties, cik daudz laika tiek pavadīts digitālajā vidē un kāds saturs tiek patērēts.
Svarīgākais ir apzinātība un dzīvas attiecības
Kā vienu no galvenajiem atslēgvārdiem psiholoģe min apzinātību. Tas nozīmē spēju pamanīt, kad telefons sāk kontrolēt cilvēku, nevis cilvēks kontrolē telefonu.
“Es kontrolēju dzīvi, nevis telefons mani” – šī doma, pēc speciālistes teiktā, ir būtiska veselīgu digitālo paradumu veidošanā.
Tikpat svarīgas ir arī dzīvas attiecības: sarunas aci pret aci, kopīgas aktivitātes, sports, hobiji un reāla klātbūtne. Tieši šīs lietas palīdz bērniem un jauniešiem veidot līdzsvarotu dzīvesveidu un nepalikt tikai digitālās pasaules telpā.
Pilna pirmā raidījuma versija būs skatāma jau 29. jūnijā LRT+ kanālā.
Projekta materiāli būs pieejami SIA “Mediastrims” platformās: LRT+ televīzijā, LRT+ YouTube kanālā, portālos www.lat.grani.lv un www.grani.lv un portāla sociālajos tīklos. Materiālī tiks izplatīti sadarbībā ar reģionālajiem mediju partneriem – radio “Alise plus”, Divu krastu radio, Latgales Reģionālo televīziju un laikrakstu “Latgales laiks”.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījumu “Digitālie bērni: 21. gadsimta jaunieši” saturu atbild SIA "Mediastrims".
 |