Veselības ministrijas un NPVC pārstāvji Daugavpilī atbild uz darbinieku jautājumiem par plānoto psihiatrisko slimnīcu reorganizāciju

Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins informēja, ka MK rīkojums par reorganizāciju ir sagatavots un pašlaik tiek saskaņots ievietošanai Tiesību aktu portālā. Pēc atzinumu saņemšanas no citām ministrijām sekos uzdevumi NPVC, tostarp reorganizācijas līgumu sagatavošana un praktisko darbu uzsākšana. Tikšanās laikā tika skaidrots, ka iespējamais apvienošanās laiks varētu būt šī gada rudenī, taču konkrētie termiņi būs atkarīgi no Ministru kabineta lēmumiem. Pēc reorganizācijas uzsākšanas ministrija paredz arī iestāžu mantiskā stāvokļa novērtēšanu, kas var aizņemt vismaz pusgadu.

NPVC valdes priekšsēdētāja Sandra Pūce uzsvēra, ka apvienošana nenotiks “vienā dienā” un netiks īstenota pēc “burvju pavēles” - tā būs pakāpeniska, strukturēta pāreja ar darba grupām un detalizētām vienošanām. Plānots, ka pēc Ministru kabineta apstiprinājuma jau no marta un aprīļa tiks sāktas regulāras tikšanās darba grupās, kur “grāmatvedības speciālisti tiksies ar grāmatvedības, personāldaļas ar personāldaļu, IT ar IT, lai sešām slimnīcām izstrādātu saskaņotu modeli un vienotus risinājumus tur, kur tas ir nepieciešams”. Vienlaikus tika uzsvērts: Daugavpils slimnīcas pamatnosaukums saglabāsies, un iestāde turpinās darbu savā vēsturiskajā identitātē - administratīvi tā darbosies kā NPVC struktūrvienība.

Darbiniekiem būtisks jautājums bija par dokumentu apriti un parakstīšanu pēc pievienošanas. NPVC vadība skaidroja, ka pilnvarojumu un elektronisko rīku laikmetā šis nebūs šķērslis - dokumentus turpinās parakstīt atbildīgās amatpersonas, un procesi nebūs jābalsta uz fizisku dokumentu pārvadāšanu. Vienlaikus tika aktualizēts elektroniskā paraksta jautājums - ņemot vērā, ka arvien vairāk veselības aprūpes procesu tiek virzīti uz digitālu vidi, iestādēs būs jāstiprina prasmes un atbalsts, lai darbinieki varētu izmantot drošus autentifikācijas un parakstīšanas risinājumus.

Viens no biežākajiem jautājumiem , kas interesēja struktūrvienību vadītājus un administratīvos amatus - vai pēc pievienošanas mainīsies amatu apraksti un vai tas nozīmēs atalgojuma samazinājumu, ņemot vērā iespējamu centralizāciju Rīgā. NPVC vadība uzsvēra, ka amatu apraksti laika gaitā tiešām var mainīties, taču tas notiks pakāpeniski, un šajā gadā darbs turpinās ar esošajiem nosacījumiem. Vienlaikus tika skaidri pateikts: atalgojuma samazināšana netiek plānota, jo darbinieki sistēmai ir nepieciešami, un jebkuras izmaiņas notiks caur sarunām, savlaicīgu informēšanu un likumā noteiktu kārtību. Par turpmākajām izmaiņām darba līgumos un amatu aprakstos darbinieki tiks informēti savlaicīgi, nodrošinot iespēju iepazīties ar pienākumiem pirms līgumu slēgšanas. Atsevišķi tiks pārrunāts arī Daugavpils slimnīcas koplīgumā noteiktais 7 stundu darba dienas princips - NPVC vadība pauda atbalstu idejai, ka psihiatrijā jābūt saīsinātai darba dienai, pagarinātam atvaļinājumam un adekvātām piemaksām par psiholoģisko slodzi, vienlaikus atzīstot, ka ilgtermiņa risinājumi būs cieši saistīti ar finansējumu.

Tika uzdots arī tiešs jautājums par tehnisko, saimniecisko un administratīvo darbinieku nākotni – vai paredzēta štatu samazināšana vai amatu apvienošana. NPVC vadība skaidroja, ka ikdienas saimnieciskie darbi nekur nepazudīs: infrastruktūra ir jāuztur, sniegs ir jātīra, telpas ir jākopj, pacienti ir jāaprūpē, un šīs funkcijas būs nepieciešamas arī turpmāk. Vienlaikus tika uzsvērts, ka efektivitātes jautājumi tiks vērtēti kopā ar slimnīcas vadību – mērķis nav “nogriezt”, bet atrast saprātīgāko veidu, kā strādāt kvalitatīvi un pārskatāmi, izmantojot katras iestādes stiprās puses. Praktisku jautājumu lokā bija arī saimnieciskā nodrošinājuma nākotne - pārtikas bloks un veļas mazgātava.

Tikšanās laikā skaidrots, ka nav iecerēts mehāniski pāriet uz ārpakalpojumiem, ja esošais modelis ir saprātīgs un ekonomiski pamatots. Uzsvērts, ka krīžu apstākļos iekšējās jaudas un rezerves bieži ir būtiska stabilitātes garantija. Vienlaikus tika norādīts, ka kopumā būs jāvienojas par iepirkumu organizēšanu - kurus iepirkumus veikt centralizēti, kurus atstāt uz vietas, kādi būs sliekšņi un lēmumu līmeņi.

Nozīmīga diskusija izvērtās par slimības vēsturēm un NVD prasībām - vai pēc administratīvām izmaiņām katram pacientam būs jāveido jauna slimības vēsture, kas radītu gan papildu darbu, gan nevajadzīgus izdevumus. NPVC informēja, ka šo jautājumu savlaicīgi pārrunās ar Nacionālo veselības dienestu, lai rastu risinājumu, kas saglabā nepārtrauktību un nerada birokrātisku slogu. Tāpat tika skaidrots, ka 2025. gada finansējums un NVD līgumu principi paliek kā līdz šim, bet par nākotnes pacientu plūsmas un finansējuma modeli NPVC plāno organizēt atsevišķas sarunas ar NVD vadību, tiklīdz tiks saskaņots turpmākais darba grafiks. Tika aktualizēts arī jautājums par slimnīcas nomenklatūru – vai nākotnē tā būs vienota visām iestādēm. NPVC vadība skaidroja, ka vienota nomenklatūra būs nepieciešama, lai sistēma kopumā spētu rēķināt, analizēt un salīdzināt datus vienā valodā. Vienlaikus tika uzsvērts, ka tas nav “rīt vai parīt” darāms uzdevums – pāreja notiks plānoti, dodot iestādēm laiku pielāgoties.

Tikšanās laikā izskanēja arī pateicība NPVC Metodiskajam centram par sniegto atbalstu, kā arī uzsvars, ka iesāktie projekti un fondu saistības turpināsies - pakalpojuma sniegšanas vieta un projektos noteiktie kritēriji saglabā spēku arī tad, ja iestāde kļūst par NPVC struktūrvienību. Veselības ministrijas pārstāve Aiga Balode akcentēja, ka reorganizācijas mērķis ir nodrošināt pakalpojumu pieejamību visā Latvijā, un tieši Daugavpils slimnīca tikšanās laikā tika minēta kā viens no labās prakses piemēriem, kur ir gan kompetence, gan attīstības potenciāls - tostarp digitālajā jomā.

Noslēdzot sarunu, ministrijas un NPVC pārstāvji uzsvēra, ka reorganizācija nenozīmē “vienu modeli visiem”, bet gan sistemātisku darbu pie savietojamiem procesiem, skaidrākas atbildības un ciešākas sadarbības. Darbiniekiem tika apliecināts, ka jautājumi tiks turpināti risināt darba grupās un sarunās, un būtiskākais princips pārejas posmā ir nepārtrauktība - gan pakalpojumu sniegšanā pacientiem, gan darba attiecībās un iestāžu ikdienas darbā.