 |
Janvāris ir dzemdes kakla vēža izpratnes mēnesis. Latvijā un pasaulē dzemdes kakla vēzis pēc krūts vēža ir otra biežāk sastopamā ļaundabīgā audzēja lokalizācija sievietēm vecumā līdz 45 gadiem. Statistikas dati liecina, ka saslimstība un mirstība ar dzemdes kakla vēzi Latvijā ir viena no augstākajām Eiropā.
Par to, kas ir cilvēka papilomas vīruss (CPV), kā attīstās dzemdes kakla vēzis un kā sevi pasargāt no šīs slimības, stāsta SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” Sieviešu klīnikas ginekoloģe-dzemdību speciāliste Viktorija Kovaļevska.
-Kas ir cilvēka papilomas vīruss, kā notiek inficēšanās ar CPV un cik izplatīts tas ir?
“Cilvēka papilomas vīruss ir ļoti izplatīts vīruss, ar kuru visbiežāk inficējas dzimumdzīves laikā. Diemžēl arī prezervatīvs pilnībā nepasargā no CPV, jo vīruss var tikt nodots saskarsmes ceļā ar ādu un gļotādām. Praktiski ikviens seksuāli aktīvs cilvēks dzīves laikā var inficēties ar CPV.
Labā ziņa ir tā, ka cilvēkiem ar spēcīgu imunitāti vīruss nereti izzūd pats un nerada nekādas veselības problēmas. Tomēr noteikti CPV tipi ir onkogēni un var izraisīt ļaundabīgu audzēju attīstību.
Cilvēka papilomas vīruss ir galvenais dzemdes kakla vēža izraisītājs. Pastāv gan neonkogēni, gan onkogēni CPV tipi, no kuriem augsta riska tipi visbiežāk ir 16. un 18. tips. Tie ir atbildīgi par lielāko daļu dzemdes kakla vēža gadījumu, taču pastāv arī citi augsta riska tipi.
CPV var izraisīt ne tikai dzemdes kakla vēzi, bet arī maksts, vulvas, balsenes, mutes dobuma, rīkles un anālā kanāla vēzi, kā arī labdabīgus veidojumus, piemēram, papilomas uz ādas vai gļotādām”.
-Kāpēc vakcinācija tiek uzskatīta par efektīvāko dzemdes kakla vēža profilakses metodi? Kādā vecumā vislabāk vakcinēties un vai to var darīt arī pieaugušā vecumā?
“Vakcinācija ir visefektīvākais veids, kā pasargāt sevi no augsta riska CPV tipiem. Latvijā valsts apmaksāta vakcinācija pret CPV ir pieejama meitenēm un zēniem no 12 gadu vecuma. Mūsdienās vakcinācija tiek veikta divās devās.
Ja vakcinācija nav veikta pusaudžu vecumā, to drīkst un arī iesaka veikt pieaugušā vecumā. Rekomendācijas paredz vakcināciju līdz 45 gadu vecumam, taču arī pēc šī vecuma vakcinācija var būt lietderīga, jo CPV infekcija var rasties jebkurā dzīves posmā, bet dzemdes kakla vēzis nereti attīstās vēlākos gados.
Cilvēka papilomas vīruss inficē ādas un gļotādu dziļākos slāņus, un šobrīd ir zināmi vairāk nekā 100 CPV tipi. Lielākā daļa no tiem ir zema riska tipi, kas izraisa labdabīgus veidojumus, piemēram, kondilomas. Savukārt augsta riska tipi var veicināt dzemdes kakla, maksts un vulvas vēža attīstību sievietēm, dzimumlocekļa vēzi vīriešiem, kā arī anālā kanāla, mutes un rīkles vēzi abiem dzimumiem.
Valsts apmaksāta vakcinācija pret CPV tiek nodrošināta prioritārā secībā atkarībā no vakcīnas pieejamības, paplašinot iespējas arī pieaugušajiem, kuri iepriekš nav vakcinēti. Aicinām iedzīvotājus interesēties par vakcinācijas iespējām pie sava ģimenes ārsta”.
-Ar kādiem mītiem par vakcināciju pret CPV Jums visbiežāk nākas saskarties savā praksē?
“Visbiežāk sastopamais mīts ir saistīts ar bažām par iespējamu neauglību pēc vakcinācijas. Šīs bažas nav pamatotas. Vakcīnas tiek izstrādātas un apstiprinātas tikai pēc rūpīgiem pētījumiem, un CPV vakcinācija pasaulē tiek izmantota jau vairākus gadu desmitus.
Nevienā nopietnā pētījumā nav pierādīts, ka CPV vakcīna izraisītu neauglību. Neauglība mūsdienās ir samērā izplatīta problēma, taču tās iemesli ir daudzfaktoriāli un vakcinācija nav viens no tiem. Statistika liecina, ka apmēram 40 procentos gadījumu neauglības cēlonis ir sievietes veselības problēmas, 40 procentos – vīrieša veselības problēmas, bet 10 procentos gadījumu precīzu iemeslu noteikt nav iespējams”.
-Kādi simptomi var liecināt par dzemdes kakla vēzi un kurā slimības stadijā tie parasti parādās?
“Dzemdes kakla vēzis parasti attīstās lēni, vairāku gadu vai pat desmitgažu laikā. Sākotnēji pēc inficēšanās ar CPV rodas pirmsvēža izmaiņas, kurām bieži vien nav nekādu simptomu. Sieviete var pat nenojaut, ka organismā notiek patoloģiskas izmaiņas.
Tieši tāpēc regulāras ginekoloģiskās pārbaudes un dalība valsts skrīninga programmā ir ārkārtīgi svarīgas. Agrīni simptomi var būt asiņošana starp menstruācijām, asiņošana pēc dzimumakta, kā arī jebkāda asiņošana sievietēm pēc menopauzes. Vēlākās stadijās var parādīties ūdeņaini vai asiņaini izdalījumi ar nepatīkamu smaku.
Ja parādās kāds no šiem simptomiem, nekavējoties jāvēršas pie ginekologa, lai veiktu izmeklējumus un izslēgtu nopietnas saslimšanas”.
-Kādi faktori veicina dzemdes kakla vēža attīstību sievietēm, kuras inficētas ar onkogēno CPV?
“Dzemdes kakla vēža attīstības risku palielina agrīni uzsākta dzimumdzīve, bieža seksuālo partneru maiņa, smēķēšana, ilgstoša perorālo kontracepcijas līdzekļu lietošana, kā arī citas seksuāli transmisīvās infekcijas un reproduktīvā trakta iekaisumi”.
-Kādu galveno padomu Jūs dotu sievietēm un pusaudžu vecākiem dzemdes kakla vēža izpratnes mēnesī?
“Dzemdes kakla vēzis ir viens no retajiem ļaundabīgajiem audzējiem, kuru var pilnībā novērst. Agrīna diagnostika ļauj šo slimību veiksmīgi ārstēt, bet profilakse – novērst tās attīstību.
Svarīgākie soļi ir regulāras vizītes pie ginekologa, dalība valsts apmaksātajā skrīningā un vakcinācija pret CPV. Sievietes no 25 gadu vecuma saņem uzaicinājumus uz skrīningu gan pa pastu, gan elektroniski portālā Latvija.lv, un ir ļoti būtiski šos uzaicinājumus neignorēt.
Vakcinācija īpaši ieteicama meitenēm pirms dzimumdzīves uzsākšanas, taču arī vēlāk vakcinēties nav par vēlu. Rūpes par veselību šodien ir ieguldījums nākotnē”.