 |
Daugavpils iedzīvotāji sociālajos tīklos aktīvi apsprieš situāciju, kas šobrīd ir izveidojusies veselības aprūpes jomā: jau maijā vairākās poliklīnikās beidzās valsts kvotas pie atsevišķu speciālistu apmeklējumam. Sākot no augusta, visiem tiek piedāvātas tikai maksas ārsta vizītes.
Bērni nav izņēmums. Pie tam, pat ja vizīte ir pilnībā apmaksāta, pie speciālista ātri tik nav iespējams – rindas garums ir vairāki mēneši.
25 eiro – bērna ikmēneša pabalsts, 35 eiro – viena ārsta vizīte.
Pat maksas pieraksts nenodrošina ātru piekļuvi vizītei. “maksas nav rīt. Labi, ja pēc mēneša, bet bieži vien vēl ilgāk”, - saka iedzīvotāja. Pie tam, cenas par kurām runā pilsētnieki pārsteidz: konsultācija 30-35 eiro, vizīte pie LORa – 45 eiro, kārpas noņemšana – vēl 30. Bērniņu vecākiem nākas gaidīt vizīti pie neonatologu par 30 eiro! Ņemot vērā šo situāciju, īpaši svarīgi ir atzīmēt to, ka ikmēneša bērna pabalsts Latvijā ir tikai 25 eiro, mazāk nekā viena vizīte pie speciālista.
Daugavpilieši arī ar nepatiku runā par oficiālo datu neskaidrībām: “Par katru piesaistīto pacientu ārstam tiek izmaksāta summa, taču sistēmā piesaistīti 1,86 miljoni iedzīvotāju, bet Nacionālajā veselības dienestā uzskaitīti 2,4 miljoni pacientu”. Pilsētnieki domā, ka šādas neskaidrības ne tikai rada jautājumus, bet arī tieši ietekmē palīdzības pieejamību: kvotas beidzas ātrāk, nekā tās paspēj izmantot tie, kam tiešām tās ir vajadzīgas.
“Pie tam ne visiem ir iespēja ieguldīt 35 eiro par vizīti. Bet tagad es saprotu, ka turpmāk viss būs tikai par naudu”, - atzīstas iedzīvotāja. Citi gan ir sasutuši par pašu faktu, ka bezmaksas vizīšu nav: “Ir augusta sākums, bet kvotas jau beigušās... Kur mēs esam nonākuši?”
Ko PVO zin par Latvijas medicīnu?
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem Latvijas veselības aprūpes sistēma nodrošina gandrīz vispārēju segumu, taču valsts pakalpojumu komplekts ir ierobežots un par publiskā medicīna prasa daļēju apmaksu, īpaši speciālistu vizītes. Medicīniskās palīdzības pieejamību ierobežo resursu un personāla trūkums: aptuveni 5% iedzīvotāju ir medicīniskās palīdzības nepieciešamība, kuru viņi nevar saņemt dažādu iemeslu dēļ, savukārt, 10% saskaras ar stomatoloģiskās palīdzības sniegšanas problēmām. Medicīnas personāla trūkums tikai pasliktina situāciju: tuvāko gadu laikā sistēmā būs nepieciešami vairāk nekā 2,4 tūkstoši darbinieku, galvenokārt ārstu, lai samazināt gaidīšanas rindas.
Taču pēc CSP datiem - viss ir kārtībā!
Spriežot pēc Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) datiem mēs it kā esam gandrīz ideālās veselības nācija. Iepriekšējā 2019. gada eiropas aptauja rāda, ka 41,4% Latvijas iedzīvotāju uzskatas, ka viņu veselība ir laba, vēl 39% - vidēja, un tikai maza daļa novērtēja savu veselību slikti. Tradicionāli vīrieši ir optimistiskāki: gandrīz puse (45%) vīriešu novērtēja savu veselību kā labu, tajā pašā laikā sieviešu vidū šis rādītājs bija tikai 38,5%.
No 1. augusta sākās jauns eiropas iedzīvotāju veselības aptaujas projekts. Aptaujās piedalīsies Centrālās statistikas pārvaldes izvēlēti cilvēki. Kas zina – iespējams, pēc šīs aptaujasrezultātiem Latvijā kvotas vispār varēs atcelt: kāpēc valstij vispār ir nepieciešams ārstēt cilvēkus, kuri izceļas ar lielisku veselību? Nu bet tas, kurš ļoti vēlas aiziet pie ārsta, lai maksā pats...