 |
Putekļi ir viena no ikdienišķajām, bet visvairāk traucējošajām problēmām daudzdzīvokļu mājās visā Latvijā. Daugavpilī, kur ievērojama daļa mājokļu atrodas vecākās padomju laika celtnēs, problēma bieži izpaužas izteiktāk. Kāpņutelpas, kas tiek uzkoptas reti, strāuji uzkrāj putekļus, smiltis, ielas netīrumus un citus piesārņotājus. Iedzīvotāji tos nevēlami nes līdzi savos dzīvokļos, pasliktinot gan gaisa kvalitāti, gan vispārējo tīrību.
Kas veicina putekļu uzkrāšanos Daugavpils mājās?
Latvijas laikapstākļi ir labvēlīgi netīrumu un putekļu uzkrāšanai. Sevišķi pavasarī un rudenī, kad laikapstākļi ir mainīgi, kāpņutelpās ieplūst mitras smiltis, lapas, pelējuma sporas un pat smalkas metāla daļas no ielas seguma apstrādes. Ziemā situāciju saasina kaisītā sāls un granti saturošie materiāli, kas, izkūstot, sajaucas ar mitrumu un veido smalku netīru kārtu uz grīdas. Ja tā netiek savlaicīgi uzkopta, putekļi izplatās pa visu stāviekārtu.
Turklāt daudzdzīvokļu namos bieži vien nav nodrošināta mehāniska ventilācija, kas nozīmē, ka sēra daļas, pelējums, mikrodaļļas no ielas putekļiem var ilgstoši uzkrāties. Tas ietekmē ne tikai dzīvokļu grīdas, bet arī elpojamā gaisa kvalitāti.
Iedzīvotāju pieejas
Praksē daudzas mājas meklē risinājumus pašas. Vienkāršākais veids ir regulāra uzkopšanas grafika izveidošana, kur katrs dzīvoklis uzņemas kārtīu noteiktā laikā, parasti reizi divās nedēļās. Šāda sistēma var darboties nelielās, saliedētās kopienās, taču bieži vien tā izrādās neefektīva, jo daži iedzīvotāji izvairās no saviem pienākumiem vai neveic uzkopšanu kārtīgi.
Alternatīva pieeja ir vienoties par profesionālu uzkopšanas personāla piesaisti. Tā tiek nodrošināta regulāra, kvalitatīva kāpņutelpu mitrā tīrīšana, netīrumu savākšana un reizē arī dezinfekcija. Parasti izmaksas par šādiem pakalpojumiem tiek dalītas starp visiem dzīvokļu īpašniekiem un ir samērīgi zemas, ja tās salīdzina ar iegūlītā darba un laika apjomu.
Putekļu ienēkšana dzīvokļos: ikdienas tīrības taktikas
Iedzīvotāji pielieto vairākas vienkāršas, bet efektīvas metodes, lai samazinātu putekļu izplatību:
- Paklāji gan pie ārdurvīm, gan dzīvoklī: Divpakāpju sistēma palīdz noķert lielāko daļu netīrumu jau pirms tie nonāk dzīvojamajās telpās.
- Atsevišķa zona apaviem un virsdrēbēm: Veltot īpašu vietu apavu un virsdrēbju noņemšanai, iespējams ievērojami samazināt netīrumu izplatību pa visu mājokli.
- Putekļu slazdu paliktņi: Speciāli materiāli, kas savāc smalkās daļiņas no apavu zoles, īpaši lietderīgi lietainā un sniegotā laikā.
- Bieža grīdas uzslaucīšana un ātra reaģēšana uz netīrumiem: Ikdienā, pat ar vienkāršu slotu vai rokas putekļu sūcēju, ātra uzslaucīšana novērš putekļu uzkrāšanos stūros un grūti pieejamās vietās.
- Aizvērti logi un durvis vējainā laikā: Samazinot vēja radītu putekļu iekļūšanu mājoklī, īpaši, ja logi vērsti uz ielu vai pagalmu.
- Gaisa attīrīšanas ierīču izmantošana: Vienkārši gaisa attīrītāji palīdz savākt gaisā peldošās daļiņas, uzturot telpās svaigāku un tīrāku vidi.
Lai uzturētu grīdas tīras, daudzi izmanto kompaktus, bezvadu vai rokas putekļu sūcējus. Piemēram, karcher putekļu sūcējs — šāds modelis spēj tikt galā ar smalkiem putekļiem un ir noderīgs tās vietās, kur liels putekļu daudzums sakrājas dienas laikā, piemēram, gaitenī vai pie logiem.
Putekļu veselības riski
 |
Ne visi apzinās, ka putekļi nav tikai vizuāls netīrums, kas bojā mājokļa izskatu. Putekļi satur dažādus veselībai kaitīgus elementus, tostarp alergēnus, baktērijas, pelējuma sporas un smalkas ķīmiskās vielas, kas rodas no mēbelēm, tekstilizstrādājumiem vai sadzīves ķīmijas. Tieši bērni un gados vecāki cilvēki ir visvairāk pakļauti šo daļiņu kaitīgajai ietekmei, jo viņu imūnsistēma ir jutīgāka.
Latvijas alergologu novērojumi rāda, ka pilsētas dzīvokļos alerģiju un hronisku elpceļu slimību izplatība pēdējās desmitgadēs ir būtiski pieaugusi. Bērniem tas var izraisīt astmu, hronisku klepu vai alerģiskas iesnas, bet pieaugušajiem – pastāvīgu diskomfortu, elpas trūkumu vai acu kairinājumu.
Bieži netīrās kāpņutelpas kļūst par galveno kanālu, caur kuru šie kaitīgie faktori nonāk dzīvojamās telpās. Turklāt, ja dzīvokļos netiek veikta regulāra putekļu tīrīšana, mikrodaļiņas uzkrājas tekstilizstrādājumos – paklājos, aizkaros, dīvānos – un gaisa kvalitāte vēl vairāk pasliktinās.
Lai samazinātu veselības riskus, daudzi iedzīvotāji izvēlas vairākas praktiskas darbības: telpu biežu vēdināšanu, gaisa tīrītāju izmantošanu un mitro uzkopšanu ar putekļus saistošiem līdzekļiem. Regulāra virsmu slaucīšana un grīdu mazgāšana palīdz būtiski samazināt gaisā esošo daļiņu daudzumu, samazinot gan alerģijas risku, gan vispārēju gaisa piesārņojumu dzīvoklī.
Daugavpils pieredze: praktiski piemēri
Daugavpilī, līdzīgi kā citās Latvijas pilsētās, iedzīvotāji pielieto dažādas stratēģijas, lai cīnītos ar putekļu uzkrāšanos un nodrošinātu tīrību savā dzīvesvietā.
Vienā no daudzdzīvokļu namiem Jaunforštates mikrorajonā situācija bija kļuvusi kritiska – kāpņutelpas tika uzkoptas tikai reizi mēnesī. Putekļu un netīrumu uzkrāšanās bija tik liela, ka tas sāka ietekmēt arī dzīvokļu gaisa kvalitāti. Iedzīvotāji nolēma rīkoties: tika nomainīts apsaimniekotājs un noslēgts līgums par regulāru kāpņutelpu mazgāšanu divas reizes nedēļā. Rezultāti bija acīmredzami jau pēc dažām nedēļām – kāpņutelpas kļuva tīrākas, samazinājās smaku daudzums un uzlabojās arī dzīvokļu iekšējais mikroklimats.
Savukārt Daugavpils Centrā daži aktīvākie iedzīvotāji pieņēma individuālu pieeju – iegādājās savas tīrīšanas iekārtas un veic kāpņutelpu tīrīšanu patstāvīgi, negaidot kopīgu vienošanos. Šāda pieeja ļauj saglabāt kāpņutelpās augstāku tīrības līmeni, jo tīrīšana notiek biežāk un rūpīgāk. Lai sasniegtu labākus rezultātus, tiek izmantoti mitrās tīrīšanas līdzekļi ar antibakteriālu iedarbību, kas palīdz ne tikai cīnīties ar putekļiem, bet arī samazināt baktēriju un pelējuma attīstību.
Noslēgumā
Putekļu kontrole daudzdzīvokļu mājās nav tikai estētikas jautājums. Tā ir daļēji veselības, daļēji sadzīves organizācijas problēma. Daugavpils pieredze rāda, ka visefektīvāk darbojas kombinēta pieeja: iedzīvotāju personīga atbildība, profesionālu pakalpojumu izmantošana un saprātīgi ieguldījumi tīrīšanas tehnikā. Un būtiskākais — regulāritāte. Jo biežāk un kvalitatīvāk tiek veikta uzkopšana, jo mazāk problēmu tālāk dzīvokļos.