 |
„Ceļš uz valsts drošību” – diskusiju raidījumu cikls kanālā LRT+ par nacionālo drošību, vienotību un dienestiem, kas rūpējas par sabiedrisko kārtību. Divdesmit astotajā raidījumā mēs tikāmies ar Daugavgrīvas cietuma resocializācijas daļas priekšnieku Anatoliju Čapkeviču, kurš pastāstīja par resocializācijas pasākumiem ieslodzījumā esošajām personām.
„Daugavgrīvas cietums ir lielākā brīvības atņemšanas iestāde Latvijā pēc ieslodzīto skaita. Mūsu galvenais prioritārais uzdevums ir ieslodzīto uzraudzība un apsardze, kā arī savlaicīgas medicīniskās palīdzības nodrošināšana. Katrs ieslodzītais ir jāizvieto kamerā vai sektorā un jānodrošina viņam droši apstākļi.
Otrs, ne mazāk svarīgs prioritārais uzdevums ir notiesāto resocializācija. Ar to nodarbojas resocializācijas daļa, kas palīdz notiesātajiem pēc soda izciešanas integrēties sabiedrībā,” stāsta A.Čapkevičs.
Stāstot par resocializācijas daļas darbu, A.Čapkevičs norāda: „Pēc būtības resocializācija ir cieši saistīta ar socializācijas jēdzienu. Socializācija nozīmē, ka cilvēkam dzīves laikā jāapgūst noteiktas prasmes, lai eksistētu sabiedrībā. Ja persona atrodas ieslodzījuma vietā, tas nozīmē, ka kādā brīdī socializācijas process nav bijis veiksmīgs.
Tāpēc, runājot par resocializācijas līdzekļiem, kas pieejami ieslodzījuma vietās, svarīgi pieminēt algotu darbu – šobrīd Daugavgrīvas cietumā strādā 222 ieslodzītie. Izglītību iegūst 287 ieslodzītie, kuriem pieejama gan pamatizglītība, gan vidējā izglītība, kā arī 10 profesionālās kvalifikācijas.
Notiesātajiem ir iespēja apmeklēt individuālās konsultācijas pie psihologa un sociālā darbinieka, kā arī piedalīties programmās, kas palīdz resocializēties un atbrīvoties no atkarībām. Resocializācijas līdzekļi tiek piemēroti pēc risku un resocializācijas nepieciešamības izvērtēšanas.”
„Maz ir tādu ieslodzīto, kuri atsakās no dalības resocializācijas programmās, jo katra notiesātā galvenā motivācija ir pēc iespējas ātrāk izciest sodu un izkļūt no cietuma. Protams, mēdz gadīties, ka ieslodzītie piedalās resocializācijas programmās formāli – šādos gadījumos mūsu uzdevums ir izvērtēt viņu iesaisti.
Es uzskatu, ka šādās situācijās ir svarīgi strādāt pie tā, lai kopumā uzlabotu konkrētā cilvēka dzīvi. Mums ir jārūpējas par viņa veselības stāvokli, jānovērš domāšanas kļūdas un jāņem vērā paša ieslodzītā vēlmes – ar ko viņš vēlas nodarboties. Es domāju, ka katram cilvēkam ir kaut kas, kas viņam ir tuvs un ko viņš vēlas sasniegt. Jāatceras, ka pēc atbrīvošanas no cietuma cilvēkam sāksies sava dzīve, tāpēc mums ir jāņem vērā mūsu klientu vēlmes un kopā jāstrādā, lai sasniegtu mērķus,” atzīst A. Čapkevičs.
„Ceļš uz valsts drošību” – raidījumu cikls veidots ar Mediju atbalsta fonda atbalstu. Par saturu atbild SIA Mediastrims.