 |
„Ceļš uz valsts drošību” - diskusiju raidījumu cikls LRT + par valsts drošību, kopību un dienestiem, kas nodrošina sabiedrības mieru. Trīspadsmitajā raidījumā tiekamies ar Daugavpils valstspilsētas pilsētplānošanas un būvniecības departamenta vadītāju Santu Pupiņu, lai apspriestu, vai ēkas un būves Daugavpilī ir drošas.
Santa Pupiņa norāda, ka kopš neatkarības atjaunošanas patvertnes Latvijā nav būvētas. “Šobrīd Ministru kabinetā tiek izskatīts noteikumu projekts būvnormatīviem, kas paredzēs patvertņu iekļaušanu jaunajās ēkās. Kādas tieši ēkas tas skars, pagaidām informācijas nav.
Pēc šobrīd izskatītā noteikumu projekta paredzēts, ka patvertnes tiks iedalītas dažādās kategorijās. Piemēram, augstākās – pirmās kategorijas – patvertnēs tiks paredzēta arī lazaretes esamība.”
Runājot par dzīvojamā fonda stāvokli Daugavpilī, S.Pupiņa stāsta: “Pirms vairākiem gadiem Daugavpilī dzīvojamo fondu pārbaudīja Valsts kontroles pārstāvji. Pārbaudes rezultāti bija diezgan labi, tika sniegtas rekomendācijas dzīvojamo ēku stāvokļa uzlabošanai, pamatojoties uz kurām tika izstrādāti jauni noteikumi dzīvojamo ēku apsekošanai.”
Šobrīd Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta uzskaitē ir 148 degradētas ēkas, bet tas nenozīmē, ka visas tās nav izmantojamas dzīvošanai. “Dažas ēkas tiek uzskatītas par degradētām fasādes dēļ, kas neatbilst pilsētvides prasībām, dažas rada apdraudējumu gājējiem. Kopumā trešā daļa no 148 degradētajām ēkām ir dzīvojamās. Gadījumu, kad ēkas izmantošana pilnībā tiek aizliegta, ir ļoti maz. Parasti šādi aizliegumi tiek piemēroti pēc ugunsgrēkiem vai, ja ir problēmas ar ēkas nesošajām konstrukcijām.”
“Ceļš uz valsts drošību” raidījumu cikls tiek veidots ar Mediju atbalsta fonda atbalstu. Par saturu atbild SIA “Mediastrims”.