2024. gada vasarā un rudens sākumā Križu apkaimes lokālajā katlumājā noritēja rekonstrukcijas darbi, kuru rezultātā šeit šobrīd darbojas modernākā no visām “Daugavpils siltumtīkli” katlumājām. Turklāt pateicoties tai pie reizes tika novērsti vairāki riska faktori, kuri bija acīmredzami pirms rekonstrukcijas veikšanas.
Galvenā potenciālā bīstamība lokālajā katlumājā “Križi”, kura tika pārņemta no privātā siltumenerģijas ražotāja, bija rezerves jaudu neesamība. Proti, tur bija tikai divi koksnes šķeldas katli – 1MW un 0,5 MW. Ziemas laikā šīs apkaimes iedzīvotāju vajadzību nodrošināšanai izmantoja 1 MW katlu. Taču siltuma ražošana ir tā joma, kuru ne velti sauc par kritisko infrastruktūru, kas nozīmē, ka nedrīkst atļauties, ka ziemas vidū nav ar ko apkurināt pilsētu. Jābūt rezerves jaudām! Križos tādu nebija, tāpēc pirms pāris gadiem, kad apkures sezonas laikā izgāja no ierindas lielais katls, piecu daudzdzīvokļu namu iedzīvotajiem un bērnudārza audzēkņiem uz katla remonta laiku nebija pieejams karstais ūdens.
Otrais riska faktors bija cilvēciskais. Šķeldas katlumājas “Križi” darbību pārraudzīja viens operators, no kura reakcijām un darbībām faktiski bija atkarīga visas apkaimes iedzīvotāju labsajūta. Un gadījumā, ja šis cilvēks pieļautu kļūdu (kaut gan “Daugavpils siltumtīkli” uzņēmumā strādā pieredzējuši un augsti kvalificēti apkures katlu operatori), to nevarētu operatīvi novērst pat ar citu katlumāju jaudām, jo Križos tā ir lokāla, t.i., nodrošina ar siltumenerģiju konkrētu apkaimi un nav savienota ar pārējiem pilsētas siltumražošanas avotiem.
Treškārt, katli bija neatgriezeniski novecojuši. Tie tika ekspluatēti 15 gadu garumā un jau nespēja sasniegt tos energoefektivitātes rādītājus, kādi šodien ir aktuāli un saistoši. Tāpēc tos vajadzēja nomainīt, bet, meklējot alternatīvas, uzņēmuma vadošie speciālisti nolēma dot priekšroku sašķidrinātai naftas gāzei, jeb propāna – butāna maisījumam. Šis kurināmais ir uzglabājams speciālās tvertnēs, kuras tika izvietotas katlumājas teritorijā. “Daugavpils siltumtīkli” uzņēmumam ir jau uzkrāta pieredze darbā ar to, galvenokārt 2022./2023. gadu enerģētiskās krīzes laikā. Turklāt propānu butānu piegādā vairāki uzņēmumi, kas ļauj nodrošināt nepārtrauktas piegādes katlumājas vajadzībām.
Katlumājas ēkā tagad ir trīs kondensācijas tipa katli, rotācijas ekonomaizers ar hidroskopisko pārklājumu un siltumnesēja sagatavošanas jeb kondensāta savākšanas un attīrīšanas iekārta. Šeit ir nodrošināts pilnīgi slēgts siltumenerģijas ražošanas cikls, un šī katlumāja ir modernākā un tehnoloģiskajā ziņā progresīvākā visā uzņēmumā.
Katlumājā ir divi katli pa 1MW un viens mazais – 0,5 MW, kuri nodrošina Križu apkaimi ar apkuri un karsto ūdeni. Laikā, kad demontēja vecās iekārtas un uzstādīja jaunās, šeit strādāja mobilā katlumāja, kas ražoja siltumenerģiju karstā ūdens sagatavošanai. Bet jaunajā apkures sezonā Križu apkaime iesoļoja jau ar jauno katlumāju.
Šeit uzstādītie gāzes katli ir ekonomiski paši par sevi, uzrādot 102% lietderības koeficientu pie zemākās kurināmā siltumspējas. Taču dūmgāzes tiek novadītas nevis atmosfērā, bet uz rotācijas ekonomaizeru, kurš izmanto to siltumu, lai uzsildītu siltumnesēju, bet atmosfērā izlaiž vien aptuveni +25ºC siltas dūmgāzes. Savukārt kondensāts, kas rodas šajā procesā, tiek novirzīts uz dekarbonizācijas iekārtu, pateicoties kurai tiek neitralizēts, un to var izmantot kā siltuma nesēju siltumtīklos. Līdz ar to ūdeni, kas vajadzīgs tīklu piebarošanai, šeit ņem nevis no ūdensvada, bet no siltuma ražošanas blakusprodukta.
Tāpēc šo katlumāju arī dēvē par modernāko un automatizētāko uzņēmuma “Daugavpils siltumtīkli” objektu vidū. Tās darbību attālināti pārrauga uzņēmuma dispečeri pirmajā siltumcentrālē. Kā rezerves kurināmais šeit ir uzglabāta dīzeļdegviela. Katrs no diviem lielajiem katliem pats par sevi spēj nodrošināt Križu apkaimes iedzīvotājus gan ar apkuri, gan ar karsto ūdeni gada aukstajā laikā.