 |
Daugavpilī jau ne pirmo gadu ir sertificēta energopārvaldības sistēma. Tomēr vienkāršiem iedzīvotājiem šī frāze neko nenozīmē. Tāpēc pēc paskaidrojumiem esam vērsušies pie Daugavpils pilsētas domes Izglītības un kultūras objektu pārvaldnieka Jāņa Dukšinska.
Kā izrādās, mūsu pilsētā tas tika ieviests jau 2016. gadā. Un šajā gadījumā ir jāsāk stāstījums ar to, ka Daugavpils patērē ļoti daudz enerģijas: elektrības, siltumenerģijas utt. Tas attiecas gan uz daudzdzīvokļu mājām, gan uzņēmumiem, gan dažādām iestādēm un biedrībām, gan transportu. Runa ir par milzīgiem skaitļiem.
Daugavpils pēc Latvijas standartiem ir liela pilsēta, tāpēc tai bija jāsertificē šī sistēma, kas arī tika izdarīts. Tagad katru gadu tiek veikts audits. Šogad jau ir notikuši divi auditi. Speciālistiem tiek stāstīts, kādi darbi ir paveikti, cik labi darbojas šī energopārvaldības sistēma, un viņi tiek iepazīstināti ar rīcības plānu, kas ir noteikts līdz 2027. gadam. “Mums ir trīs atbildības jomas. Mums ir monitoringa platforma, ko pārvalda Ekodoma, un tajā ir iekļautas visas šīs zonas. Pirmajā ir pašvaldību ēkas, šajā platformā ir aptuveni 130 ēku. Tās ir dažāda veida ēkas. Otrajā ir ielu apgaismojums, ko pārvalda mūsu komunālie dienesti. Un, visbeidzot, trešajā ir sabiedriskais transports. Šīs ir trīs uzraudzības sistēmas. Un mēs visi esam paveikuši lielu darbu. Mēs redzam, ka mainās arī transporta sistēma, kas ir kļuvusi efektīvāka. Mēs īstenojam projektus, lai uzlabotu ēku energoefektivitāti,” turpina J. Dukšinskis.
Ir noteikti konkrēti mērķi, piemēram, līdz 2050. gadam samazināt CO2 izmešus par 50 procentiem. Katru gadu tiek izvirzīti arī mazāki mērķi - ietaupīt enerģiju konkrētā ēkā par 5 procentiem vai samazināt elektroenerģijas patēriņu. Tiek meklētas iespējas, kā šos mērķus izpildīt, pētām, kādi projekti ir pieejami un kādi projekti ir piemēroti. ”Kad šogad sākām šo procesu rūpīgāk uzraudzīt, pieslēdzāmies daudzām sistēmām, sākām vērot mūsu ēku elektroenerģijas patēriņu katru stundu. Un tādu pašu sistēmu vēlamies ieviest arī ielu apgaismojumam un citiem enerģijas patēriņa veidiem. Esam izpētījuši, ko varam optimizēt, esam paveikuši lielu darbu. Vēsturiski ir saglabājušās milzīgas ēku slodzes, un par katru patērēto ampēru ir jāmaksā nauda. Un mūsu gadījumā runa ir par lielu naudu. Rezultātā dažās ēkās mēs esam samazinājuši šo slodzi trīs vai pat četras reizes. Mēs pārskatījām nakts režīmus un konstatējām, ka dažās iestādēs naktīs ir ļoti liels enerģijas patēriņš, nav skaidrs, kāpēc. Un, pateicoties šim monitoringam un veiktajiem pasākumiem, mums šogad izdevās ietaupīt aptuveni 100 tūkstošus eiro,” stāsta Daugavpils pilsētas domes Izglītības un kultūras objektu pārvaldnieka.
Un šodien uzņēmums “Sadales tīkli” mūsu pašvaldību rāda kā piemēru tam, kā var kompetenti apsaimniekot enerģētiku lielā pilsētā. Ņemot vērā, ka daudzās izglītības iestādēs ir uzstādīti noteikti sensori, kas fiksē siltumenerģijas patēriņu (tas tika darīts bērnu drošības projektā. - Autora piezīme), speciālisti saprot, ka šajā gadījumā ir iespējams uzlabot šīs sistēmas darbību, tādējādi ietaupot līdzekļus. Protams, nepasliktinot apstākļus bērniem.