Tiek apspriesta valsts lielāka iesaistīšanās Daugavpils reģionālās slimnīcas pārvaldībā

Tiek apspriesta valsts lielāka iesaistīšanās Daugavpils reģionālās slimnīcas pārvaldībā

16. oktobrī Daugavpils reģionālajā slimnīcā veselības ministrs Hosams Abu Meri tikās ar veselības aprūpes iestādes akcionāriem un vadību, lai apspriestu tās turpmāko darbību esošajā ekonomiskajā situācijā.

Daugavpils reģionālā slimnīca jau ilgāku laiku norāda, ka reģionālo slimnīcu finanšu situācija ir smaga, un, ja valsts neiesaistīsies un nesniegs palīdzību, tas draud pacientiem ar nodaļu slēgšanu un pilnīgu pāreju uz maksas medicīnu. Pašlaik slimnīcas parāds ir ar pieciem miljoniem eiro.

 

 

"Pēc būtības, novembris - decembris varētu būt tāds kā atsperes periods: ja tajā nebūs attiecīga papildus atbalsta, pašsaprotami būs jāsamazina pakalpojumu pieejamība un klāsts, un tam būs sekas ilgtermiņā," – norādīja slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs.

 

 

Viens no risinājumiem, kas izskanējis arī iepriekš, īpaši no pašvaldības puses - iesaistīt valsti kā kapitāldaļu turētāju. To tikšanās laikā rosināja arī Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš: "DRS ir trešā lielākā slimnīca Latvijā. Finansēt to no valsts puses pēc reģionālā pārpalikumu principa nav pieņemami. Slimnīca sniedz pakalpojumus visa reģiona iedzīvotājiem, ir piesaistīti daudzi jauni ārsti, un likt Latgales iedzīvotājiem braukt pēc palīdzības uz Rīgu nav labi. Valstij Veselības ministrijas personā ir jākļūst par slimnīcas līdzīpašnieku un jādefinē tās darbu līdzīgi kā tas notiek Stradiņa slimnīcā un Gaiļezerā."

 

Hosams Abu Meri uzskata, ka, pirms finanšu piešķiršanas un, iespējams, arī pārvaldības maiņas, Daugavpils reģionālajā slimnīcā nepieciešams veikt finanšu auditu, kura gaitā jāizvērtē, ko nepieciešams uzlabot, kur vajag vairāk investēt, bet kur, iespējams, investēšana nebūtu veiksmīga vai lietderīga.

 

Vai Veselības ministrija atbalsta ideju par valsts kā kapitāldaļu turētāja iesaistīšanos, pagaidām skaidri atbildēts netiek, tomēr Hosams Abu Meri norādīja, ka sadarbība starp reģionālajām slimnīcām ir vajadzīga. "Tad būs tā sistēma un sadarbības tīkls starp citām slimnīcām. Būtu jābūt citādāk, lai pacienti brauktu, piemēram, uz Daugavpili un zinātu, ka tur uz vietas ir speciālisti," vērtēja ministrs.

 

Arī slimnīcas galvenā ārsta pienākumu izpildītājs Mihails Romanovs cer uz spēju vienoties visiem iesaistītajiem, lai medicīnas iestāde spētu normāli strādāt. Viņš norāda, ka slimnīcas potenciāls, ņemot vērā daudzu medicīnas nozares speciālistu pievienošanos komandai un tehnisko aprīkojumu, ir milzīgs, un atbalsts no valsts puses ļautu ievērojami uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu visa Latgales reģiona iedzīvotājiem.

 

Pēc reģionālās vizītes Daugavpilī un arī Jēkabpils slimnīcā Hosams Abu Meri solījās apspriest ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu šo situāciju, lai rastu tai risinājumus.