SIA "MEDIASTRIMS" rīcības kodekss 0

Piektdiena, 20 nov 2020, 16:12 Versija drukāšanai

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Mediastrims” Rīcības kodekss (turpmāk tekstā – Kodekss) nosaka galvenos principus, vērtības un profesionālos standartus, lai „LRT+” televīzija kā sabiedriska raidorganizācija un portāls grani.lv pildītu savu misiju, nodrošināt objektīvas, operatīvas un daudzveidīgas informācijas pieejamību, un kalpotu sabiedrības interesēm.


1. Ievads

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Mediastrims” Rīcības kodekss (turpmāk tekstā – Kodekss) nosaka galvenos principus, vērtības un profesionālos standartus, lai „LRT+” televīzija kā sabiedriska raidorganizācija un portāls grani.lv pildītu savu misiju, nodrošināt objektīvas, operatīvas un daudzveidīgas informācijas pieejamību, un kalpotu sabiedrības interesēm.

 

Medija uzdevums ir veicināt demokrātijas un pilsoniskas sabiedrības attīstību.

 

Informēt, izglītot, izklaidēt – tās ir galvenās funkcijas, ko veic mediji, kuri ietilpst SIA "Mediastrims". Bez tam jāuzsver arī televīzijas LRT+ un grani.lv loma sociāli atbildīgas žurnālistikas veidošanā. Sociālā atbildība ietver medija atbildību politiskajā sistēmā, izplatot informāciju, veicinot diskusijas un uzraugot valsts varas darbību.

 

Mediji ( LRT+ un grani.lv), kuri ietilpst SIA "Mediastrims", attiecībā pret auditoriju, kā arī pret savu profesionālo darbību formulē galvenās vērtības:

 

- Sociālās vērtības. Mediji atbalsta Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos, iedzīvotāju labklājību un drošību, veicina sabiedrības integrāciju gan etnisko, gan arī sociālo, aizstāv minoritāšu un cilvēku ar īpašām vajadzībām tiesības.

- Demokrātiskās vērtības. Mediji atbalsta demokrātijas principus, vārda brīvību, veicina pilsoniskas sabiedrības veidošanos, aizstāv cilvēktiesības, veicina toleranci sabiedrībā starp dažādām tautībām, uzsverot, ka visi cilvēki ir vienādi, neatkarīgi no viņu rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģijas, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās izcelsmes, mantiskā vai cita stāvokļa.

- Izglītība. LRT+ un grani.lv veicina izglītotas sabiedrības veidošanos, kā vienu no savām funkcijām akcentējot izglītošanu. Tas nozīmē veidot izpratni par sabiedrību, kura mācās un prot apgūto pielietot savā dzīvē, lai spētu veiksmīgi rīkoties strauji mainīgajā vidē.

- Kultūra. Mediji veicina kultūrvides attīstību, ar kultūru saprotot visplašāko spektru – sākot no mākslas un mūzikas, beidzot ar sadzīves un politiskās kultūras attīstību. Tas ietver gan latviešu tautas un nacionālo minoritāšu tradicionālo vērtību saglabāšanu, gan arī jaunu un mūsdienīgu kultūras parādību atspoguļošanu.

 

2. Kodeksa juridiskais pamats


SIA "Mediastrims" Kodekss atbilst Latvijas likumiem: Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam, likumam Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem, Latvijas Republikas Satversmei, kā arī citiem tiesību normatīvajiem aktiem.

 

3. Kodeksa pielietošana

 

Kodekss ietver tikai galvenos principus, kas saistoši ikdienas darbā, to nevar uzskatīt kā regulējumu visiem dzīves gadījumiem. Ņemot vērā mūsu sabiedrības attīstības straujo dinamiku, kad rodas tāda nepieciešamība, Kodekss var tikt mainīts un papildināts.

 

4. SIA "Mediastrims" radošās struktūrvienības

 

Kanāla „LRT+” un portāla grani.lv galvenie uzdevumi ir sniegt ziņas par notikumiem Daugavpilī, Latvijā un pasaulē, plašu un daudzveidīgu informāciju un analīzi par Latvijas politisko, sociālo, tautsaimniecības, kultūras un sporta dzīvi, diskusijas par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem krievu un citās Latvijā dzīvojošo tautu valodās.

 

“LRT+” kanāla mērķis ir sniegt skatītājiem izglītojošus, informatīvus un izklaidējošus raidījumus un rādīt vispusīgu ainu par kultūras norisēm Daugavpilī, Latvijā un pasaulē. Informācija un analīze par Daugavpils un Latvijas politisko, sociālo, tautsaimniecības un kultūras dzīvi, mūziku un jaunatnes lietām. LRT+ un grani.lv mērķis ir veicināt sabiedrības integrāciju, toleranci, mazināt sociālo un nacionālo spriedzi un negatīvos stereotipus, kā arī sekmēt nacionālo minoritāšu ekonomisko un kultūras izaugsmi Latvijā.

 

5. Žurnālistu profesionālie kritēriji

 

5.1. Patiesība un precizitāte

 

Žurnālistam vienmēr maksimāli jācenšas noskaidrot patiesība, kā un kāpēc ir veidojusies kāda situācija, notikums vai konflikts. Tā ir jāpamato ar faktiem, pārbaudītiem informācijas avotiem un fiksētiem pierādījumiem (audio ierakstiem, dokumentiem, statistiku u.c.). Žurnālistam pret savu auditoriju ir jābūt godīgam, nepieļaujot subjektīvu skatījumu vai spekulatīvu faktu traktējumu.

 

5.2. Objektivitāte un viedokļu daudzveidība

 

Žurnālistam, veidojot raidījumu vai rakstu, jāizvairās no personīgā viedokļa paušanas. Pirmkārt, jābalstās uz faktiem, tad jāizmanto informācija, kas palīdz saprast kontekstu, un jāpiedāvā pietiekami interesanti un daudzveidīgi viedokļi. Nav pieļaujama tendenciozitāte ne satura izklāstā, ne ziņu vai materiāla izkārtojumā, ne arī balss intonācijā vai vārdu izvēlē.

 

5.3. Neatkarība


Žurnālists nedrīkst pakļauties SIA "Mediastrims” vadības, valsts varas, pašvaldību institūciju, politisko partiju, reliģisko konfesiju ietekmei, arī ekonomisko aprindu, kādu grupu un atsevišķu personu interesēm. Ja kāds indivīds vai grupa vēlas izteikt savu viedokli, tad priekšlikums tiek izskatīts, vadoties no “Mediastrims” satura veidošanas principiem, aktualitātes un nozīmīguma.

 

5.4. Sabiedrības interešu aizstāvība

 

Uzmanīgi sekojot sociālajām un politiskajām norisēm, cilvēku interesēm un prioritātēm, žurnālistam jācenšas atrast interesantus un aktuālus tematus, kas ir būtiski sabiedrībai. “Mediastrims” loma ir būt par „publisko lauku”, kurā tiek apspriesti visdažādākie pašai sabiedrībai svarīgi jautājumi. “Mediastrims”, sniedzot patiesu informāciju un veicinot viedokļu daudzveidību un debates, palīdz cilvēkiem veidot savus uzskatus un pieņemt lēmumus.

 

5.5. Uzraudzība pār politisko un ekonomisko varu

 

Žurnālistam attiecībā pret varu jāaizstāv sabiedrības intereses. Viens no žurnālistikas svarīgākajiem uzdevumiem ir būt uzraugam pār politisko un ekonomisko varu, tādēļ attiecībās pret varu žurnālistam jābūt īpaši analītiskam un kritiskam.

 

6. Satura veidošanas principi

 

“Mediastrims” saturs sastāv no ziņām, atsevišķiem tematiskiem raidījumiem, izklaides raidījumiem un mūzikas.

 

6.1 Ziņa

 

Ziņa ir objektīva, aktuāla un operatīva informācija, kas balstīta uz jauniem faktiem, kas notikuši 24 stundu laikā.

 

Ziņām (gan īso ziņu raidījumiem, gan ziņu blokiem) ir jābūt objektīvām un precīzām.

 

Ziņām jābūt izkārtotām pēc to nozīmības un aktualitātes, un tām jāatspoguļo svarīgākais, kas noticis nacionālā, starptautiskā vai reģionālā laukā.

 

“Mediastrims” ziņu veidotājiem un ziņu programmas vadītājiem jāievēro augsti profesionālie kritēriji (5.1.-5.5.).

 

Ziņu veidošanai jāizmanto pēc iespējas plašāks informācijas avotu skaits.

 

Iespēju robežās, un jo sevišķi svarīgas informācijas gadījumā, to pārbaudot, nepieciešams izmantot vairākus avotus.

 

Ārkārtas ziņu gadījumos (terorisma, stihisku nelaimju, lielu avāriju u.c. gadījumos) jāpaziņo pats fakts, kā arī noteikti jāuzsver, kāda informācija jau ir zināma, un kāda vēl nav zināma.

 

Fakti jāatdala no komentāriem un viedokļiem. Žurnālistam jāievēro neitrāla un objektīva attieksme pret ziņu.

 

Ja ziņu raidījumā tiek komentēts kāds strīdīgs jautājums, tad jāsniedz arī pretējās puses viedoklis. Žurnālists nedrīkst paust savu personīgo viedokli.

 

Reportāžās no notikuma vietas drīkst paust savas sajūtas par atmosfēru, kas valda notikuma vietā.

 

Ziņu programmas vadītājam, strādājot tiešraidē, jābūt apveltītam ar labām balss dotībām un jālieto literāra krievu un/vai latviešu valoda.

 

Kļūdainas ziņas vai informācijas gadījumā tā jāizlabo pēc iespējas ātri, atvainojoties skatītājiem.

 

Ziņu izlaidumiem jāatbilst precīzi programmas tīklā noteiktajam laikam.

 

Īpaši svarīgu un ārkārtas notikumu gadījumā, kas ir būtiski nacionālā vai starptautiskā mērogā, tiek pārtraukta plānotā programma un veidoti ziņu speciālraidījumi.

 

6.2. Intervijas


Intervija ir mērķtiecīga saruna starp diviem vai vairākiem cilvēkiem ar nolūku iegūt informāciju auditorijas vārdā.

 

7. Politiķu un varas pārstāvju piedalīšanās raidījumos

 

Politiķus un varas pārstāvjus var aicināt uz raidījumiem tad, kad temats un apspriežamā problēma prasa politiķu vai varas pārstāvju viedokļus. Žurnālista attieksmei pret dažādām politiskām partijām un to pārstāvjiem jābūt neitrālai un objektīvai. Žurnālists nedrīkst paust simpātijas vai antipātijas kādai no politiskajām partijām. Raidījumos, kuros tiek analizētas politiskās partijas un to darbība, jābūt pārstāvētam pietiekami plašam politiskajam spektram. Attiecībā pret varas pārstāvjiem žurnālistam ir jāaizstāv sabiedrības intereses. Raidījumiem, kuros piedalās varas pārstāvji, jāveic uzraudzības funkcijas pār varu, tādēļ žurnālistam jābūt īpaši analītiskam un kritiskam.

 

8. Priekšvēlēšanu laiks un aģitācija

 

Priekšvēlēšanu laikā politiķu uzstāšanos aģitācijas nolūkā reglamentē Latvijas Republikas normatīvie akti. Ārpus likumā paredzētā raidlaika politiķi var tikt aicināti tikai uz speciālām priekšvēlēšanu laikā paredzētām politiskām diskusijām, kas veidotas, lai atvieglotu vēlētājiem informācijas iegūšanu par politisko partiju programmām, politiķu uzskatiem, argumentāciju un palīdzētu vēlētājiem izdarīt izvēli. Žurnālistam šajos raidījumos jābūt objektīvam, neitrālam un jādod vienādas iespējas izteikties visu politisko partiju pārstāvjiem. Pārējos raidījumos politiķi – kandidāti var tikt aicināti tikai izņēmuma gadījumā, ja viņu viedoklis ir absolūti nepieciešams kā speciālista vērtējums. Šajā gadījumā nav pieļaujams, ka auditorija to varētu uztvert kā tiešu vai netiešu politisko reklāmu.

 

“Mediastrims" darbinieki, kā arī personas, kas ir pieteiktas par Saeimas, pašvaldības vai Eiropas Parlamenta deputātu kandidātiem vai kas pirms vēlēšanām ir publiski paziņojušas par savu līdzdalību kādas politiskās organizācijas vai politisko organizāciju apvienības darbā, priekšvēlēšanu aģitācijas laikā nav tiesīgas vadīt “Mediastrims” kanāla raidījumus (arī raidījumus atkārtojumā), gatavot komentārus, intervijas un reportāžas.

 

9. Bērni satura veidošanā

 

Intervējot bērnus, žurnālistam īpaši jāievēro Latvijas Republikas normatīvie akti un ētikas normas. Jāņem vērā, ka bērnam kā fiziski un intelektuāli nenobriedušai personai vajadzīga īpaša aizsardzība un gādība.

 

Veidojot raidījumus, žurnālistam jārespektē bērna tiesības uz privāto dzīvi, korespondences noslēpumu, personas neaizskaramību, nedrīkst aizskart bērna godu un cieņu.

 

Žurnālistam aizliegts izplatīt iegūto informāciju par bērnu, kurš kļuvis par nozieguma upuri vai liecinieku, kā arī tādu informāciju, kura bērnam varētu kaitēt tūlīt vai tālākā nākotnē. Nedrīkst atklāt bērna personību, ja viņš cietis no vardarbības, seksuālas izmantošanas vai jebkādas citas nelikumīgas vai cietsirdīgas un cieņu aizskarošas rīcības.

 

Aizliegts izplatīt iegūto informāciju par bērnu, kas izdarījis likumpārkāpumu, kļuvis par prettiesiskas darbības upuri vai liecinieku, izņemot gadījumu, ja bērns pats izsaka vēlēšanos pārdzīvoto izpaust atklātībai, tam piekrīt viņa vecāki vai citi bērna likumīgie pārstāvji un neiebilst procesa virzītājs vai tiesa.

 

10. Bērnu raidījumi

 

Bērnu raidījumu autoriem jārūpējas, lai raidījumu saturs veicinātu harmoniskas, fiziski, intelektuāli un garīgi veselīgas personības attīstību.

 

Bērnu raidījumos nav pieļaujama iecietīga attieksme pret vardarbību, narkotikām, smēķēšanu un alkoholu. Izglītojošos raidījumos par seksuālām tēmām uzmanīgi jāizvērtē mērķauditorijas vecuma grupa, sociālpsiholoģiskais konteksts un pieaicināto speciālistu kompetence.

 

11. Video komerciāli paziņojumi un raksti

 

Video komerciālu paziņojumu un rakstu izmantošanu “Mediastrims” nosaka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, Reklāmas likums un citi iekšējie un ārējie normatīvie akti.

 

Video komerciāli paziņojumi tiek atdalīti no pārējās programmas tā, lai tie būtu uzreiz atpazīstami un viegli identificējami.

 

“LRT+” kanālā nedrīkst reklamēt tabakas izstrādājumus un smēķēšanu, kā arī alkoholiskos dzērienus un to dzeršanu, izņemot alu un vīnu.

 

Raidījumu veidotājiem stingri jāievēro, lai raidījumos netiktu pieļauts slēpts audio elektroniskā plašsaziņas līdzekļa komerciāls paziņojums. (Slēpts audio elektroniskā plašsaziņas līdzekļa komerciāls paziņojums ir preču, pakalpojumu, nosaukumu, preču zīmju, preču ražotāja vai pakalpojumu sniedzēja darbību atveidojums vārdu vai attēlu veidā, ja šādu atveidojumu elektroniskais plašsaziņas līdzeklis ir apzināti iecerējis kā audio komerciālu paziņojumu, bet tas varētu maldināt sabiedrību par šā paziņojuma būtību. Šāds atveidojums jo īpaši uzskatāms par apzināti iecerētu, ja tā izvietošana notiek par samaksu vai citu atlīdzību.)

 

Video veikalu izvieto starp raidījumiem. Video veikalu var iekļaut arī raidījumos, bet tikai tādā veidā, lai nekaitētu raidījumu viengabalainībai un autortiesību īpašnieku tiesībām.

 

Ja kāds raidījums tiek daļēji vai pilnīgi finansēts, tad par šādu sadarbību jāslēdz līgums starp “LRT+” un sponsoru. Par sponsoru jāinformē raidījuma sākumā vai beigās, nosaucot tā nosaukumu vai atsauces uz sponsora preci vai pakalpojumu.

 

Sponsoriem un reklāmdevējiem nav tiesību ietekmēt “LRT+” kanāla raidījumu saturu.

 

Video komerciāli paziņojumi, kas attiecas uz bērniem par pārtiku un dzērieniem, kuru sastāvā ir uzturvielas un vielas ar noteiktu uzturvērtību vai fizioloģisku ietekmi, jo īpaši tādas vielas kā tauki, taukskābes, sāls un cukurs, kuru pārmērīga lietošana uzturā nav ieteicama, tiek izvietoti saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

 

Video komerciāli paziņojumi, kas domāti bērniem, ir jāievēro šādi nosacījumi: - aizliegts ietvert apgalvojumus, vizuālu vai skaņas informāciju, kura varētu nodarīt viņiem morālu vai fizisku kaitējumu vai radīt mazvērtības sajūtu; - aizliegts ietvert mudinājumu vai mudināt uz agresivitāti un vardarbību, diskreditēt vecāku, aizbildņu un pedagogu autoritāti; - aizliegts nepārprotami norādīt, ka reklamējamās preces vai pakalpojuma iegāde ir iespējama jebkurai ģimenei, neņemot vērā tās budžetu; -aizliegts izmantot bērnu dabisko paļāvību vai pieredzes trūkumu. Līdz noteiktam vecumam bērni nevar saprast reklāmas pārliecināšanas nolūku, tiem trūkst reklāmas lietotprasmes, un tāpēc tā viņus var īpaši iespaidot; - aizliegts vērst uzmanību uz to, ka konkrētu preču vai pakalpojumu iegāde rada fizisku, sociālu vai psiholoģisku pārākumu pār vienaudžiem vai ka attiecīgās preces trūkums izraisa pretēju rezultātu; - aizliegts tieši aicināt bērnus pašus vai aicināt bērnus, lai viņi mudina vecākus vai citas personas pirkt preces vai izmantot pakalpojumus; - aizliegts attēlot bērnus bīstamās situācijās.

 

12. Telefonu sarunu izmantošana

 

Ierakstot intervijas pa tālruni, žurnālistam obligāti jābrīdina intervējamā persona, ka saruna tiek ierakstīta. Slēptās telefona intervijas, tāpat kā slēptā mikrofona lietošana, pieļaujama tikai atsevišķos gadījumos (izmeklējošā žurnālistikā, sabiedrībai nozīmīgu jautājumu, kā piemēram amatpersonu vai politiķu korupcijas, krāpniecības vai nolaidības atklāšanā), saskaņojot ar kanāla direktoru.

 

“Mediastrims” nav pieļaujama privātu telefona sarunu atskaņošana, kurās žurnālists nepiedalās kā intervētājs.

 

Ja telefona sarunas tiek izmantotas tiešraidē, kad skatītājiem ir iespēja piezvanīt uz raidījumu, tad žurnālistam ir tiesības pārtraukt sarunu, ja zvanītājs ignorē konkrētā raidījuma tematu vai laika limitu, izmanto iespēju reklāmai vai viņa sacītais neatbilst vispārpieņemtās ētikas un morāles normām.

 

13. Skaņu materiāla izmantošana


“Mediastrims" raidījumi jāveido ar daudzveidīgu skaņu materiālu. Reportāžās no notikumu vietas, ja tas neapgrūtina runas uztveri, ir pieļaujama un saprātīgās robežās veicināma fona trokšņa klātesamība. Ierakstītos raidījumos, lai ilustrētu vidi, var izmantot arī trokšņus no fonotēkas. Šajos gadījumos var izmantot tikai tipiskus un notikuma vietai atbilstošus trokšņus. Dokumentālajos raidījumos nav pieļaujama fiktīvas, reālajai situācijai neatbilstošas vides veidošana.

 

14. Tiešraides

 

Ja raidījums notiek tiešraidē ārpus “Mediastrims” studijas vai arī tiek translēts kāds notikums vai koncerts, tad raidījuma vadītājam par to jāinformē skatītāji.

 

Tehnisku traucējumu gadījumā obligāti jāatvainojas skatītājiem, un kamēr nav novērsta kļūme, jāatskaņo piemērota mūzika.

 

15. Atkārtojumu un arhīva materiālu izmantošana

 

Izmantojot arhīva materiālus, raidījuma vadītājam jāinformē par šī materiāla ierakstīšanas laiku (ja nepieciešams, arī vietu) un jāpārskata arhīva materiāls, lai novērstu tehniska rakstura nepilnības.

 

Atkārtojot jau reiz translētus raidījumus, tie obligāti jāpārskata vai raidījums nesatur informāciju, kas neatbilst šī brīža situācijai. Raidījumus atkārtojot, jāpārbauda arī tajos pieminēto personu pašreizējais statuss, darba vietas u.c. dati.

 

16. Valoda

 

“Mediastrims” žurnālistiem jālieto literāri bagāta, laika garam atbilstoša valoda, kuras lietojumu programmā nosaka normatīvie akti.

 

Nav pieļaujama žargona, vulgāru un rupju izteicienu lietošana. Jāizvairās no pārlieku lielas svešvārdu lietošanas.

 

Dialekti pieļaujami, ja intervējamā persona to izmanto, bet žurnālistam jālieto literārā valoda. Žurnālists var lietot dialektu, ja tiek veidots speciāls raidījums konkrētajai mērķauditorijai.

 

17. Attieksme pret vardarbību

 

Raidījumu programma nedrīkst saturēt sižetus, kuros nevajadzīgi izcelta vardarbība. Nedrīkst saturēt musinājumu uz nacionālo, rasu, dzimumu vai reliģisko naidu, aicinājumu uz karu vai militārā konflikta izraisīšanu; aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo vienotību vai izdarīt citu noziegumu.

 

Informējot par smagiem noziegumiem, katastrofām un citiem traģiskiem notikumiem, raidījumos jāizvairās no nepamatotiem vardarbības un fizisku izkropļojumu aprakstiem.

 

18. Attieksme pret privātām personām

 

Žurnālistam jārespektē fizisku personu privātā dzīve.

 

Jjāizvairās nevajadzīgi pieminēt personas tautību, rasi, seksuālo orientāciju, fiziskos trūkumus, veselības stāvokli vai reliģisko pārliecību, ja vien šī informācija nav būtiska ziņas sastāvdaļa.

 

Attīstoties jaunajām tehnoloģijām, pieaug risks, ka no publiskās informācijas aprites var tikt izslēgta ievērojama sabiedrības daļa ar redzes problēmām – mobilo telefonu un digitālās TV tehnoloģijās dominē vizuālo komandu metode.

 

„Mediastrims” atbalsta un iesaistās projektos, kuru mērķis ir nodrošināt augstāku sniegtā pakalpojuma pieejamību redzes invalīdiem.

 

19. Attieksme pret reliģiju

 

Veidojot saturu, kuros tiek skarti reliģiska rakstura jautājumi, žurnālistam jāievēro ticības brīvības princips, nedrīkst aizvainot personu par viņa reliģiskajiem uzskatiem.

 

20. Attieksme pret medicīniska rakstura informāciju

 

Žurnālisti, veidojot raidījumus vai rakstus par medicīniska rakstura jautājumiem, kā ekspertus vai speciālistus drīkst uzaicināt tikai sertificētus ārstus. Iespēju robežās jāizvairās no informācijas, kas pieļautu pašārstēšanos.

 

21. Attieksme pret astroloģiju, okultām un pārdabiskām parādībām

 

Žurnālistam astroloģiju, okultās un pārdabiskās parādības skaidri jānodala no zinātņu jomas un jābūt neitrālam savā attieksmē pret tām.

 

22. Amatpersonu sniegtie ziņojumi “Mediastrims" veidotajā saturā

 

„Mediastrims” ir pienākums ārkārtas situācijās, atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, dot iespēju attiecīgajām amatpersonām sniegt ziņojumus iedzīvotājiem.

 

Žurnālistam vienmēr maksimāli jācenšas noskaidrot patiesība, kā un kāpēc ir veidojusies kāda situācija, notikums vai konflikts. Tā ir jāpamato ar faktiem, pārbaudītiem informācijas avotiem un fiksētiem pierādījumiem (audio ierakstiem, dokumentiem, statistiku u.c.). Žurnālistam pret savu auditoriju ir jābūt godīgam, nepieļaujot subjektīvu skatījumu vai spekulatīvu faktu traktējumu.

0
Autors:Grani.lv

Komentāri (0)

Citas ziņas

 

Šodien, 09:29 Zemākā un augstākā maksa par 1 kv. m apkuri Daugavpilī atšķiras 14 reizes
15. maijā, 09:31 Radošās rakstīšanas dienas nometne 7. - 9. klašu skolēniem Daugavpilī
8. maijā, 14:53 Klimata un enerģētikas ministrijas vadību nosver uz šķeldas svariem Daugavpilī
29. aprīlī, 12:54 Tiek noslēgta apkures sezona
25. aprīlī, 09:55 Sabiedriskā transporta mēnešbiļetes Daugavpilī: vai tas ir izdevīgi?
22. aprīlī, 09:16 No 1. jūlija tekstilizstrādājumiem tiks piemērots jauns nodoklis. Kas notiks ar apģērbu cenām?
17. aprīlī, 17:58 Ar darbnīcām #DrošaLatvija viesojas reģionos, lai veicinātu noturību pret manipulācijām informatīvajā telpā
16. aprīlī, 14:24 “INŽENIERU ARSENĀLA” PIRMĀ GADADIENA - "1 GADS KĀ 1 DIENA"
3. aprīlī, 13:43 Nākamo apkures sezonu Daugavpils uzsāks ar zemāku tarifu
27. martā, 17:47 Daugavpils Inovāciju centrā aizritēja STEAM dienas
19. martā, 19:32 Stilīgas sarunas Daugavpilī
11. martā, 12:08 Izglītojoša izstāde “Kosmoss ikdienā”
6. martā, 10:16 Paziņojums par lokālplānojuma redakcijas nodošanu sabiedriskajai apspriešanai
5. martā, 10:06 AADSO aicina uz semināru par atkritumu apsaimniekošanu
20. februārī, 12:43 Iedzīvotāji var samazināt maksu par atkritumu izvešanu

 

-LRT+



-LRT+


-LRT+

-LRT+

-LRT+

-LRT+

-LRT+

-LRT+

-LRT+


Laibas

Projekti

Projekti

Projekti

Projekti