Kara dalībnieks Vilhelms Bernāts savos deviņdesmit četros gados ir zināms Daugavpilī ar savu aktivitāti. Viņš gan piedalās Latviešu biedrības dzīvē, gan dzied korī, gan interesējas par politisko dzīvi. Vairākas reizes viņš vērsās pie Latvijas prezidenta ar prasību: Otrā pasaules kara dalībniekiem, kas tika iesaukti no Latvijas, ir jāsaņem sociālie atvieglojumi. Un panāca savu - Saeima pieņēma atbilstošu lēmumu, piešķīra vairākus atvieglojumus Latvijas pilsoņiem, kuri piedalījās cīņās pret fašismu.
Šoreiz veterāns uzzināja par unikālu Krievijas projektu, pateicoties kuram miljoniem kara laika dokumentu ir pieejami elektroniski. Palūdza palīdzēt viņam atrast viņa paša datus.
Ieejam portālā „Tautas atmiņa”. Ierakstam krieviski : "Вильгельм Владимирович Бернат". Un uzreiz atrodam visus datus. Sarkanarmijas karavīrs Bernāts tika iesaukts no Daugavpils 1944.gadā. Apbalvots ar Tēvijas kara 1.šķiras ordeni, medaļu „Par drosmi”.
- Man bija tikai 18 gadu, - viņš atceras. – iesauca, un drīz vien nācās piedalīties smagajās kaujās Kurzemes katlā. Ziniet, mēdz teikt, ka jauns karš var sākties tad, kad viņsaulē aiziet pēdējie kara dalībnieki. Tas, kurš ir karojis, vienmēr ir pret karu.
Šis ir tiešām unikāls projekts. Cilvēki vairākas desmitgades ir meklējuši vismaz kaut kādu informāciju par savu tuvinieku likteni, par bez vēsts pazudušajiem, kritušajiem. Sūtīja pieprasījumus uz arhīviem, bet nevarēja atrast nekādas ziņas. Bet tagad informāciju var iegūt dažās minūtēs.
Iespējams, cilvēkiem vecumā būs grūti saņemt šādu informāciju, bet bērni un mazbērni palīdzēs viņiem to izdarīt, turklāt ātri un vienkārši. Ir tikai jāzin, kas tas par projektu.
Krievijas Aizsardzības ministrija uzdeva pieciem tūkstošiem darbinieku digitalizēt, tātad, izvietot internetā praktiski visus dokumentus par kara dalībniekiem. Šo projektu nosauca par „Tautas atmiņu”. Šobrīd arhīvā ir 50 miljonu ierakstu. Pēc tam, kad tika izveidota elektroniskā datubāze par tiem, kas gāja bojā vai pazuda bez vēsts kara laikā, sāka veidot apbalvojuma dokumentu banku ”Tautas varoņdarbs”. Lielākā šādu dokumentu daļa satur konkrētu kara epizožu aprakstus. Šī informācija tika atrasta apbalvojuma lapās un pavēlēs, kas palīdz ikvienam, kurš prot rīkoties ar datoru un zina krievu valodu, uzreiz to atrast un saņemt svarīgas ziņas, kas var noderēt turpmākajā meklēšanā: kara daļas nosaukumu, kurā toreiz dienēja apbalvotais, komandieru vārdus un pakāpes, varoņdarba datumu un vietu. Var atrast arī savam tēvam vai vectēvam nepasniegtos apbalvojumus.
Portālu adreses, kur var atrast šo informāciju:
Ir vēl viens projekts par godu Uzvaras jubilejai. Netālu no Maskavas tiek būvēts grandiozs templis par godu tiem, kas gāja bojā kara laikā. Visi tā iekšējie un ārējie elementi ir saistīti ar šo notikumu. Piemēram, zvanu torņa augstums ir 75 metri. Uz ceļa, kas ved uz templi, plāno izveidot galeriju, kur atradīsies visu cilvēku fotogrāfijas, kas cīnījās par uzvaru pār fašismu. Jau ir iesākta galerijas „Atmiņas ceļš” būvēšana. Tās garums sastādīs 1 418 metru — pēc Lielā Tēvijas kara dienu skaita.
Jau ir savākti vairāk, nekā 900 tūkstoši fotogrāfiju. Katrs no mums var iemūžināt savu tuvinieku. Ir jāieskenē fotogrāfija un jānosūta tā uz augstākminēto portālu. Ja proti strādāt ar datoru, to izdarīt ir ļoti vienkārši.