Sporta pārvaldes vadītājs Mihails Jenbajevs apkopojot rezultātus pateicās dalībniekiem un godīgi pateica: “Mēs par jums “ņirgājamies” vienu reizi gadā, bet jūs par mums daudz biežāk”. “Ņirgāšanās”, protams, ir pārnestā nozīmē teikts, bet konkursi patiešām nebija vienkārši. Bija jāiemet bumba basketbola grozā, jānes vienam otru uz muguras un jāvelk uz segas, veikli jārīkojas ar hokeja nūju un bumbiņu, kā arī tenisa raketi un volāniņu, ātri jāskrien un jātaisa selfijus u.tt. Bet, iespējams, visgrūtākais uzdevums bija rāpot saliektām rokām un kājām ar papīra paku uz vēdera un pēc tam rāpot ar to pašu papīra paku uz muguras. Tā nebija simboliska paka, bet gan īsta, smaga A4 formāta papīra paka. Iepakojums plīsa un papīra loksnes izjuka, bet mediju darbinieki varonīgi papīru vāca kopā un mērķtiecīgi virzījās uz finišu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
Atmosfēra sacensībās bija silta un draudzīga un globālā skatījumā uzvarēja draudzība, bet ja konkrēti, tad godalgotās vietas tika sadalītas šādi: laikraksts “Наш город” ieņēma sesto vietu, viņu kolēģi no portāla “Наш город” ieguva piekto vietu, DAUTKOM-TV - ceturto. Uz goda pjedestāla kāpa trīs stiprākās komandas: “СейЧас” + Grani.lv” – trešā vieta, “Latgales laiks” - otrā vieta, “Капитал & Регион” – pirmā vieta. Visi dalībnieki saņēma medaļas, bet uzvarētāju komandas saņēma vēl arī kausus.
DAUTKOM godu aizstāvēja: DAUTKOM-TV komandā Anita Baranovska, Irina Marģeviča, Inga Sidorova, Irina Harune, Deniss Kovaļenko; “СейЧас” + Grani.lv” komandā Anna Šeškjāne, Jūlija Sančenko, Ļubova Trane, Ilga Liepniece, Jevgeņijs Isajevs. Emocijās dalījās labprāt. J. Isajevs, bronzas ieguvēja komandas kapteinis paziņoja, ka viņa komandas meitenes ir malaces. Sākumā kaut kā daudz kas neizdevās, bet uz sacensību beigām komanda saliedējās un sāka justies kā īsta komanda un sāka uzvarēt. L. Trane atzīmēja: “Es vairāk orientējos ne viss uz rezultātu, bet gan uz procesu. Bet būt uzvarētāju komandā ir ļoti patīkami, jo tā ir mana pirmā medaļa…” . Kā noskaidrojās citas trešās vietas ieguvējas komandas dalībnieces arī pirmo reizi savā mūžā ieguva medaļu. “Es jūtos lepna, jo ieguvu medaļu. Es prasu no saviem bērniem rezultātus un medaļas, bet pašai nevienas medaļas nebija,” - smejas I.Liepniece, par kuru sacensību laikā fanoja un atbalstīja tribīnēs meita. A. Šeškjāne un J. Sančenko arī izskatījās ļoti laimīgas, neskatoties uz nobrāztiem elkoņiem un ceļgaliem – sekas no cīņas par uzvaru.
Galvenais sacensību organizators Sporta pārvaldes preses sekretārs Nauris Macķevičs solīja palielināt šādu pasākumu skaitu. Tāpēc jāsāk trenēties…
