Mākslu „visumā” uzskata par skaistu un „parasti” tieši tādēļ tā piesaista cilvēkus. Taču mākslai ir arī cita puse, kas stāsta patiesību. Tajā mākslai nav jābūt skaistai, tā var būt kritiska, sarkastiska, satīriska, paradoksāla, pat neglīta. Taču patiesībai kā tādai piemīt pašai savs skaistums. Šajā starptautiskajā laikmetīgās mākslas izstādē mēs mēģinām parādīt patiesības skaistumu un skaistuma patiesīgumu.

Patiesība (latīņu valodā “veritas”) ir atbilstība starp apgalvojumu un realitāti, uz kuru šis apgalvojums attiecas. Taču šī patiesības definīcija nav vienīgā, pastāv daudzi šī vārda definējumi un daudzi klasiski strīdi par dažādām patiesības teorijām. „Patiesība” ietver gan „pareizību, precizitāti, uzticamību, nemākslotību, īstumu”, gan „piekrišanu faktam vai realitātei”. Vispārīgā nozīmē patiesība ir pretmets meliem.

Kad Džonu Kītsu apbūra grieķu vāze, savas odas beigās viņš rakstīja „Skaistums ir Patiesība, Patiesība ir Skaistums”. Savā augstprātībā mēs apgalvojam, ka mākslas vēsture ir patiesības attēlošanas vēsture. Šajā nozīmē, ņemot vērā Umberto Eko grāmatā „Neglītuma vēsture” paustās atziņas, no pirmā acu uzmetiena mēs varētu sliekties nepiekrist Kītsam, jo dažas mākslā tēlotās ainas ierindas skatītājam var nešķist skaistas. Taču, citā līmenī raugoties, skaista ir pati patiesība. Pat tad, ja tā attēlo neglītumu. Māksla sastindzina patiesības mirkli mākslinieka prātā. Mākslinieks kļūst par stāstnieku un filozofu, kurš stāsta stāstu vai atklāj patiesības fragmentu mākslas nekustīgajā stingumā. Māksla tiek nodota no paaudzes paaudzē cauri gadu simteņiem. Tā pastāv ārpus laika. Patiesi, māksla iztur laika pārbaudi vai, vēl precīzāk izsakoties, tā ir brīva no laika, būdama sastingusi laikā.

Neiedziļinoties ļoti sarežģītās teorijās par patiesību un skaistumu, šajā izstādē mēs cenšamies parādīt patiesības dažādās sejas. Daži mākslas darbi pilda skatītāju ar kaisli un skaistumu, savukārt citi mākslinieciskā formā ataino 20. gadsimta šausmas

Ķīnas sektors (Vongs Šedžuns. Iekšējā viendabība)

Šajā grupas izstādē īpašs sektors ir atvēlēts mākslinieka, profesora, doktora Vonga Šedžuna (Pekina) skulptūrām un akvareļiem. Šobrīd viņš ir Ķīnas Centrālās mākslas akadēmijas (valsts prestižākās un slavenākās mākslas augstskolas) profesors, Sestās studijas Tēlniecības skolas pasniedzējs (tostarp maģistrantūrā), Centrālās mākslas akadēmijas partijas komitejas sekretāra vietnieks, Nacionālās urbānās tēlniecības mākslas komitejas biedrs, Ķīnas Nacionālā mākslas muzeja kolekciju eksperts, Ķīnas tēlniecības akadēmijas izpilddirektors, Pekinas mākslinieku asociācijas tēlniecības mākslas komitejas biedrs. Mākslinieks ir izcīnījis vairākas godalgas, viņa darbi glabājas daudzos ievērojamos muzejos Ķīnā un ārvalstīs.

Rietumu sektors

Nille Beka (Dānija), Dīters H. Frūaufs (Vācija), Hermanis Fukss (Austrija), VCK - Verēna Klūsa (Vācija), Volfgangs Klūge (WHAK) (Vācija), Helga Kreicritere (Vācija), Edvards Laitners (ASV), Aļona Bratijčuka Linse (Šveice/Ukraina), Sergejs Morščs (Ukraina), Nataļja Nuri (Latvija/ Vācija), Marians Krečmers (Vācija), Elīna Sibēlija (Zviedrija), Birdy Tg (Francija), Jans Forpāls (Vācija), Horsts Vāgners (Vācija).