Uz trijiem - 12 kvadrātmetri dzīvojamās platības...1
Pēc tam viņi satika viens otru un ģimenē piedzima bērns. Visi ir deklarēti 12 kvadrātmetru lielajā dzīvoklī. Mēģinājām mainīt dzīvokli uz lielāku. Retajos gadījumos, kad kādu ieinteresēja dzīvokļa maiņas iespēja, ieraugot dzīvokļa slikto tehnisko stāvokli, uzreiz atteicās no tādas iespējas. “Kad viņi redzēja, kādā stāvoklī ir dzīvoklis, uzreiz gāja prom. Ir ļoti grūti atrast cilvēkus, kuri vēlas tādu dzīvesvietu! Mūsu dzīvoklī nav karsta ūdens, vannas, ir tikai tualetes pods,” – stāsta mūsu lasītājs. Vīrietis strādā par celtnieku, bet viņa ienākumi nav regulāri. Viņš saka, ka gatavs pildīt jebkurus darbus, bet šī brīža ienākumi neļauj domāt par lielāka dzīvokļa īri vai iegādi.
“Esmu pārliecināts, ka pašvaldībai ir pienākums piešķirt lielāku dzīvesvietas platību, vismaz standarta vienistabas dzīvokli ar nelielu vannu un pārējām labierīcībām. Devos uz pieņemšanu pie domes vadības, bet lieta tā arī neizkustējās no vietas”, norāda vīrietis. Svarīgākais ir tas, ka uz to brīdi viņam bija maznodrošinātas personas statuss, bet rindā uz lielāku dzīvokli viņu nereģistrē. Atbildēja, ka neesot paredzēts!
Vīrietis nesaprot, kāpēc viņam dzīvoklis nav paredzēts un uzskata, ka pašvaldība pārkāpj viņa cilvēktiesības.
Mēģinot noskaidrot situāciju, mēs vērsāmies pie Daugavpils domes Dzīvokļu nodaļas vadītājas Marijas Liniņas un izpētījām Daugavpils pilsētas domes 2007. gada 25. oktobra saistošos noteikumus nr. 31 “Par Daugavpils pilsētas pašvaldības palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā”.
Marija Liniņa norāda, ka šāda veida situācija nav vienīgā mūsu pilsētā. Bieži vien gadās, ka pašvaldība iedala vientuļiem cilvēkiem dzīvokli, bet pēc tam šie cilvēki stājas laulībā un ir dabiski, ka iedalītā dzīvojamā platība kļūst par maza. Šādos gadījumos dzīvojamās platības maiņas iespējas īrniekam jāmeklē pašam. “Tas nav viegli, jo jāraksta sludinājumi un tas prasa laiku. Tomēr dzīvokļu apmaiņa notiek periodiski. Turklāt, ir bijuši gadījumi, kad pašvaldības dzīvokli maina pret privāto. Proti, pašvaldības mājokļa īrnieks pērk privātīpašumu, bet īpašnieki pārvācas ar Domes atļauju uz pašvaldības dzīvokli.
“Grūti teikt, kāpēc neviens negrib mainīt savu dzīvojamo platību pret dzīvokli, kurā dzīvo šī ģimene. No sludinājuma teksta ir saprotams, ka dzīvoklis ir ar nelielu platību un ar daļējām ērtībām. Starp citu, pašvaldības īres līgumos ir noteikts, ka īrniekam reizi piecos gados ir jāveic dzīvokļa remonts. Ja šis vīrietis ir celtnieks, tad kāpēc viņš nevarētu pats uztaisīt remontu savā dzīvoklī, lai tas kļūtu pievilcīgs potenciālajiem īrniekiem?” interesējas Dzīvokļu jautājumu nodaļas vadītāja.
Kas attiecas uz reģistrāciju dzīvokļu rindā, tad nosacījumi ir atrunāti augstāk minētajos noteikumos. No pašvaldības saistošajiem noteikumiem izriet, ka būt tikai maznodrošinātai personai ir par maz, lai cilvēku reģistrētu rindā uz dzīvojamo platību. Dzīvokļu rindā var reģistrēt maznodrošinātas personas, kuras audzina bērnu invalīdu, maznodrošinātas personas, kuras ir sasniegušas pensijas vecumu vai ir darbnespējīgas invaliditātes dēļ, maznodrošinātas personas (ģimenes), kuras audzina trīs un vairāk nepilngadīgus bērnus, kuras īrē (lieto) dzīvojamo telpu (vienistabas dzīvokli vai vienu istabu) vai arī īrē (lieto) tādu dzīvojamo telpu, ka vienā istabā jādzīvo dažāda dzimuma personām (izņemot laulātos), kas vecākas par deviņiem gadiem. Papildus noteikumos minētajām personām pašvaldība izīrē dzīvojamo telpu pirmām kārtām: personai, kuras īrētā dzīvojamā telpa ir avārijas stāvoklī, personai, kura dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojusi dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja tai vai kādam no pirmās, otrās šķiras ģimenes locekļiem vai laulātajam uz īpašuma tiesību pamata nepieder cita dzīvojamā telpa, personas, par kuras izlikšanu no dzīvojamās telpas par parādiem ir stājies spēkā tiesas spriedums.
Šobrīd dzīvokļu rindā ir reģistrēti 150 cilvēki, divas trešdaļas no tiem ir “pirmām kārtām” izīrējamo telpu sarakstā. Gada laikā no īrniekiem tiek atbrīvoti 50 dzīvokļi. Trīs gadus atpakaļ dzīvokļu rindā bija reģistrēti gandrīz 300 cilvēki. Tas apstiprina to, ka rinda samazinās apmēram par 50 cilvēkiem gadā. Pašvaldībai pieder vairāk ka 4 tūkstoši dzīvokļu un tie atbrīvojas ļoti reti. Tāpēc pat tad, ja mūsu lasītāja kritēriji atbilstu tiem, kas ir noteikti pašvaldības saistošajos noteikumos, tad dzīvojamo platību viņš saņemtu aptuveni pēc trim gadiem…
Pieprasījums pēc pašvaldības dzīvojamās platība pārsniedz piedāvājumu. Ir cerība uz jauno deviņstāvu māju Rugeļu mikrorajonā, kuru mūsu pašvaldībai uzdāvināja banka. Mājā ir 105 dzīvokļi ar platību sākot no 50 līdz 90 kvadrātmetriem. Bet šobrīd vēl nav uzsākti dzīvokļu labiekārtošanas darbi, tas nozīmē to, ka paies vairāki gadi pirms šos dzīvokļus varēs saņemt. Jauno ģimeņu atbalstam ir nepieciešami ne simts dzīvokļi, bet gan tūkstoš, bet tik daudz dzīvokļu pašvaldībai nav un netiek plānoti. Diemžēl, dzīvokļu jautājumu pagaidām visiem pilsētas iedzīvotājiem, izņemot maznodrošinātos, ir jārisina patstāvīgi.