Henrijs Silovs savulaik (1959.–1963. gadā) bija četrkārtējs Latvijas čempions 110 m barjerskrējienā. Pie tam 1959. gadā viņš uzvarēja arī augstlēcēju sacensībās, kā otrais Latvijas augstlēcējs veicot divu metru augstumu. Lai gan pāris mēnešus pirms Henrija Silova atlēts Ilmārs Lapiņš pirmais bija uzstādījis Latvijas rekordu augstlēkšanā, Henrijs bija pirmais, kurš šo divu metru augstumu (atkārtotu Latvijas rekordu) veica tolaik visplašāk piekoptajā „pārvēliena” stilā. Ilmārs Lapiņš lēca tikai sev piemērotajā savdabīgajā „šķērītē”. Šobrīd augstlēkšanas stilu daudzveidība vairs nav tik aktuāla, un lielākā daļa atlētu izvēlas lekt atmuguriski.
Kā minēja intervijā sacensību galvenais tiesnesis Jānis Petrovskis, mūsdienās atvijas augstlēcēji nav vadošie ne Eiropā, ne Baltijā. Tam par iemeslu varētu būt konkrēti šajā sporta veidā kompetentu treneru trūkums, lai gan jaunatnes vidū šobrīd šis sporta veids esot samērā iecienīts un labākus rezultātus tajā uzrāda sievietes.
Šī gada sacensībās pirmo reizi tika pasniegti kausi uzvarētājiem no pirmās līdz sestajai vietai, ar mērķi motivēt tieši jaunos sportistus. Savukārt elites grupā šajā gadā vīriešu konkurencē pirmo vietu izcīnīja Matejs Klukans no Prāgas, atstājot otrajā vietā Oļegu Kozjakovu no Aizkraukles un trešajā vietā – Ingnātu Saiko no Novopolockas. Bet sieviešu konkurencē elites grupā pirmo vietu ieguva Lāsma Zemīte no Jēkabpils, atstājot Madaru Saliņu Ontuzāni otrajā, un Zani Zemīti trešajā vietā.