Viens no galvenajiem solījumiem, kas izskanēja gandrīz no katras partijas šajā gadā pirms vēlēšanām, bija saistīts ar minimālās algas valstī celšanu un iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanu, kam būtu jāsekmē arī uz ārzemēm izceļojušo pilsoņu atgriešanos mājās.
Lai gan iedzīvotāju novecošana Latvijā, tāpat kā jauniešu aizplūšana uz ārzemēm labāka darba meklējumos ir ļoti aktuāla problēma, mazie uzņēmēji uztraucas tieši minimālās algas celšanas jautājumu, kas daudziem uzņēmējiem draud ar uzņēmējdarbības izbeigšanu. Par šo jautājumu kārtējā tikšanās reizē sprieda uzņēmēji Preiļu novadā.
Preiļu novadā jau četrus gadus tiek aktīvi strādāts ar uzņēmējiem, pulcējot tos kopā reizi mēnesī, lai runātu par nozares problēmām un aktualitātēm, kā arī sniegtu informāciju par projektiem. Jau otro gadu šādas tikšanās reizes notiek dažādos Preiļu novada uzņēmumos ar mērķi rosināt diskusijas un pieredzes apmaiņu pašu uzņēmēju vidū.
Šī gada noslēdzošā tikšanās notika uzņēmumā “VS Tex”, kas Preiļos darbojas jau 22 gadus un šobrīd nodarbina 116 darbiniekus. 2017. gadā “VS TEX” tika nominēts arī kā lielākais darbspēka nodokļu maksātājs Latgales reģionā mazo uzņēmumu grupā. Uzņēmums pieder pasaulslavenajam zīmolam Clipper un nodarbojas ar darba un modes drēbju ražošanu, kas pamatā tiek eksportētas uz Skandināvijas valstīm. Uzņēmējiem tiekoties, atklājies, ka lielākais šķērslis šim uzņēmumam un mazo uzņēmu pastāvēšanai vispār ir ne vien lielais nodokļu slogs, bet arī minimālo algu apmērs. Uzņēmuma valdes loceklis Valdis Skujiņš intervijā norādīja, ka ja minimālās algas apmērs valstī tikšot celts vēlreiz, viņa uzņēmums beigs pastāvēt.
Uzņēmuma darbinieki šobrīd mēnesī pelna dažādi, jo tiem maksā pēc padarītā darba apjoma – šeit mēnesī var nopelnīt sākot ar minimālo algu līdz pat pusotram tūkstotim eiro. Līdzīgu nostāju par minimālo algu kā slogu mazajiem uzņēmējiem tikšanās reizē izteica arī mazumtirdzniecības pārstāvji.
Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras Latgales padomes vadītāja Inga Zemdega-Grāpe uzskata, ka minimālā alga ir neilgtspējīgs risinājums, kas statistiski paaugstina vidējos labklājības līmeņa rādītājus valstī, taču reāli nepalielina iedzīvotāju ienākumus. Piemēram, Skandināvijas valstīs, kur Eiropas valstu vidū ir sociāli atbildīgākā sistēma ar labiem labklājības un uzņēmējdarbības rādītājiem, nav noteikts minimālās algas apmērs, bet neapliekamais minimums. Tur tas esot ap aptuveni 1000 eiro.
Inga Zemdega-Grāpe arī piebilda, ka ir svarīgi saprast minimālās algas un iztikas minimuma terminu atšķirību, kur minimālā alga ir papildus slogs uzņēmējiem, bet neapliekamais minimums – valstij, taču kopējās valsts ekonomiskās attīstības veicināšanai tieši uzņēmējdarbības attīstība ir galvenais priekšnoteikums, veidojot gan valsts kopējos ienākumus, gan katra iedzīvotāja individuālos.