No dzimtā ciema Novgorodskas reģionā Anatolijs Harins ar ģimeni nonāca Daugavpilī Otrā pasaules kara laikā. Pilsēta kļuva par viņa jaunajām mājām uz visu turpmāko mūžu. Anatolijs izmācījies par elektrometinātāju, strādājis pilsētas lielākajās rūpnīcās. Bijis arī profesionāli tehniskās apmācības meistars celtniecības skolā. Dzeja autoram ir tuva kopš bērnības, tomēr apzināti rakstniecībai viņš pievērsies, jau esot mūža pilnbriedā. Dzejnieka daiļradē atspoguļojas dzīves laikā piedzīvotais un izjustais. Dzejas rindās nojaušama kara nestā iznīcība, pēckara laika cerīgums un cieņa pret darbu.
Pasākuma apmeklētāji ar aizrautību un empātisku melanholiju klausījās dzejnieka vārdos, un varēja just to asociatīvo piesaisti klausītājiem. Autora dzejoļi ir publicēti vietējos laikrakstos un iekļauti vairākos kopkrājumos. 2013. gadā iznāca Anatolija Harina dzejoļu krājums “Dzirksteļu lietavas” («Ливни искр»). Kopā ar Anatoliju Harinu šajā vakarā publikas priekšā uzstājās arī dzejnieks Vladimirs Verttos, kuram, pēc pasākuma vadītājas vārdiem, bijusi liela nozīme autora Anatolija Harina dzejoļu krājuma tapšanā. Daugavpils krievu rakstnieku organizācijas un Latgales Centrālo bibliotēkas rīkotais pasākums, suminot autoru skaistajā dzīves jubilejā ir atgādinājums par laika straujo ritējumu un arī iedrošinājums darīt sirdij tuvas lietas, neskatoties uz vecumu vai dzīvē ieņemamo stāvokli sabiedrībā.