Daugavpils Universitātē ar lekciju nupat viesojies Latvijas Satversmes tiesas tiesnesis Gunārs Kusiņš, turpinot Satversmes tiesas jubilejas gadā uzsākto iniciatīvu, ka Satversmes tiesas tiesneši un darbinieki ar izglītojošu lekciju viesojas izglītības iestādēs un stāsta par Latvijas tiesību un tiesu sistēmu, tostarp, Satversmes tiesu, tiesneša profesiju, kā arī personīgo pieredzi karjeras ceļa izvēlē.
Latvijas Republikas Satversmē un Satversmes tiesas likumā noteiktās kompetences ietvaros Satversmes tiesa izskata lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas. Tiesā var griezties gan fiziskas, gan juridiskas personas, kurām šķiet, ka, piemēram, likumi, pašvaldību saistošie noteikumi vai ministru kabineta noteikumi pārkāpj tiem satversmē paredzētās tiesības.
Satversmes tiesas augstākie izpildītāji ir septiņi tiesneši, kurus ar Saeimas locekļu balsu vairākumu – ar ne mazāk kā 51 balsi – apstiprina Saeima. Trīs Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu priekšlikuma, divus – pēc Ministru kabineta priekšlikuma, bet vēl divus – pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma. Taču šīs nav vienīgās karjeras attīstības iespējas, strādājot Satversmes tiesā, un Gunārs Kusiņš aicina arī jauniešus ar juristu izglītību interesēties par iespējām strādāt valsts satversmes tiesā.
Jautājām Gunāram Kusiņam arī par tik daudz cilāto latgaliešu valodas jautājumu. Latvijas Satversmes I Nodaļas 4. pants paredz, ka Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda un Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru, savukārt valsts valodas likuma 3. panta 4. apakšpunktā ir noteikts, ka Valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. Valsts valodas likuma pants, tāpat kā valodnieku pētījumi, jau sen ir pierādījuši, ka latgaliešu valoda ir tā pati latviešu valoda, tikai tai ir atšķirīgs alfabēts, gramatika un vārdu krājums, kas veido citādu valodas tradīciju – par šo jautājumus bieži vien uzdod latgaliešu valodas aizstāvji, norādot, ka latgaliešu valodai no valsts puses tiek nodrošinātas tikai aizsardzības un pētniecības, nevis attīstīšanas funkcijas, un tās nemācīšana skolā ir pret satversmi. Tiesnesis intervijā norādīja, ka šis jautājums ir sakārtojams valdības līmenī, abus viedokļus pārstāvošajām pusēm vienojoties.
Latvijas Republikas Satversmes tiesa savas kompetences ietvaros risina gan tiesību, gan tiesībpolitikas jautājumus. Tā ir svarīgs demokrātiskas tiesiskas valsts stiprināšanas instruments. Satversmes tiesas atbildība suverēna priekšā ir sargāt Satversmē ietvertos Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts principus un Latvijas konstitucionālo identitāti, kuras daļa ir arī latgaliešu valoda, ko diemžēl, lielākā valsts un sabiedrības daļa nav gatava pieņemt ilgstošā šī jautājuma stagnācijas dēļ aizvadītajos gados.